Latvijas valsts un pašvaldību iestādēs un uzņēmumos, uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu strādājošo vidējā (bruto) darba samaksa salīdzinājumā ar sezonāli augsto līmeni 1995. gada beigās 1996. gada 1. ceturksnī samazinājās un martā bija Ls 101.08. Tomēr ceturkšņa ietvaros vidējā (bruto) darba samaksa pakāpeniski palielinājās un martā pārsniedza janvāra līmeni par 4.4%. Inflācijas pieaugums pārsniedza nominālās algas pieaugumu šajā sektorā nodarbinātajiem, tāpēc viņu pirktspēja gada laikā samazinājās par 10.6%.
Nodarbinātības valsts dienestā reģistrēto bezdarbnieku skaits 1. ceturksnī sezonālu faktoru dēļ un privatizācijas procesa aktivizēšanās rezultātā palielinājās (sk. 3. att.) un marta beigās bija 88 195 jeb 7.0% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (1995. gada marta beigās - 85 696 jeb 6.7%). Bezdarbnieku skaita pieaugums gada 1. un 4. ceturksnī vērojams jau vairākus gadus.
To reģistrēto bezdarbnieku skaits, kuri saņēma pabalstus (martā - 35 947), pieauga par 3.4%, bet ilgstošo bezdarbnieku skaits (41 892) - par 11.9%. Līdztekus bezdarbnieku skaita pieaugumam brīvo darba vietu skaits tautsaimniecībā ceturkšņa laikā samazinājās par 12.8% - marta beigās to bija 1 936 jeb 2.2% no reģistrēto bezdarbnieku skaita. Reģistrēto bezdarbnieku vidū visvairāk bija zemas kvalifikācijas profesiju pārstāvju, savukārt tikai 5.7% bezdarbnieku bija augstākā izglītība.
Marta beigās visaugstākais bezdarba līmenis bija Rēzeknes, Krāslavas un Preiļu rajonā (attiecīgi 28.3%, 24.0% un 22.9%). Savukārt zemākais bezdarba līmenis bija Ventspilī, Saldus rajonā un Rīgā (attiecīgi 2.1%, 3.1% un 3.3%).