Publicēts: 01.01.2013.

2. ceturksnī notika trešā valdības 2 gadu obligāciju emisija (17.0 milj. latu pārdoti divās izsolēs), kā arī divas 12 mēnešu parādzīmju izsoles, divpadsmit 1 un 3 mēnešu un septiņas 6 mēnešu parādzīmju izsoles. Pieprasījuma trūkuma dēļ nenotika viena 1 mēneša un viena 3 mēnešu parādzīmju izsole. Valdības vērtspapīru piedāvājums sākotnējā tirgus izsolēs (68.6 milj. latu) bija par 36.3 milj. latu jeb 2.1 reizi lielāks nekā 1. ceturksnī. Būtiski palielinājās pieprasījums pēc valdības vērtspapīriem. To noteica resursu pārpalikums finanšu tirgū, kā arī zemās starpbanku tirgus procentu likmes. Pieprasījuma un piedāvājuma attiecība palielinājās līdz 2.28 (1. ceturksnī - 1.16), visu termiņu vērtspapīru pieprasījumam pārsniedzot piedāvājumu. Izsolēs pārdotais vērtspapīru apjoms bija 3.3 reizes lielāks nekā 1. ceturksnī - 65.3 milj. latu.

Izsoles dalībnieku vidējais skaits salīdzinājumā ar 1. ceturksni palielinājās vairāk nekā divas reizes.

1 mēneša parādzīmes tika emitētas 6.0 milj. latu apjomā (1. ceturksnī - 2.1 milj. latu). Arī 3, 6 un 12 mēnešu parādzīmju emisijas apjoms (attiecīgi 8.4 milj. latu, 14.0 milj. latu un 20.0 milj. latu) pārsniedza iepriekšējā ceturkšņa līmeni (2.9 milj. latu, 6.6 milj. latu un 8.0 milj. latu).

Apgrozībā esošo vērtspapīru apjomā (jūnija beigās - 163.9 milj. latu) dominēja 12 mēnešu parādzīmes un 2 gadu obligācijas. 12 mēnešu parādzīmju īpatsvars samazinājās no 56.1% martā līdz 50.0% jūnijā, bet 2 gadu obligāciju īpatsvars palielinājās attiecīgi no 26.5% līdz 31.1%.

Augošā pieprasījuma ietekmē maijā un, jo sevišķi, jūnijā būtiski samazinājās valsts iekšējā īstermiņa aizņēmuma parādzīmju diskonta likmes: 1 mēneša parādzīmju diskonta likmes - no 5.1% aprīlī līdz 3.5% jūnijā, bet 3, 6 un 12 mēnešu parādzīmju diskonta likmes - attiecīgi no 5.7% līdz 4.3%, no 5.7% līdz 4.6% un no 7.2% līdz 6.7%. Savukārt 2 gadu obligāciju izsolēs fiksētā peļņas likme bija 8.75%.

Valdības vērtspapīru ienesīgumam krītoties, to otrreizējā tirgus apgrozījums 2. ceturksnī (105.3 milj. latu) bija 2.0 reizes mazāks nekā 1. ceturksnī. Vislielākais darījumu apjoms tika veikts ar 2 gadu obligācijām (1. ceturksnī to īpatsvars bija 58.7%, bet 2. ceturksnī - 64.8% no darījumu apjoma).

Tā kā Finansu ministrija pārtrauca vērtspapīru pirkšanu no bankām, to īpatsvars Finansu ministrijas īpašumā samazinājās, bet banku īpašumā - pieauga no 58.3% līdz 63.6%. Lai kompensētu valdības noguldījuma pieaugumu, Latvijas Banka nopirka valdības vērtspapīrus par 26.9 milj. latu (1. ceturksnī - par 12.3 milj. latu).

Dow Jones Rīgas Fondu biržas indekss (DJRSE) 2. ceturkšņa laikā samazinājās no 306.3 līdz 206.8 punktiem. Apgrozījums biržā samazinājās par 19.5% - līdz 9.5 milj. latu. Biržas aktivitātes kritums aprīlī bija saistīts ar Latvijas un Krievijas attiecību pasliktināšanos, bet maijā un jūnijā to iespaidoja Austrumāzijas valstu tautsaimniecības kritiskā situācija, ekonomiskā krīze Krievijā, kā arī satricinājumi Igaunijas banku sektorā.

Oficiālajā sarakstā biržā sāka kotēt Igaunijas bankas Hansapank un a/s "Rīgas Komercbanka" akcijas.