Ārvalstu valūtas pieprasījums 2. ceturksnī bija neliels, bet valstī ieplūda eiroobligāciju emisijas rezultātā iegūtie līdzekļi. Daļu no tiem valdība konvertēja centrālajā bankā, un 2. ceturksnī Latvijas Banka neto nopirka ārvalstu valūtu 44.8 milj. latu vērtībā. Tomēr tas maz ietekmēja apgrozībā esošās skaidrās naudas daudzumu, jo šo līdzekļu lielākā daļa atradās valdības noguldījumā Latvijas Bankā. Centrālās bankas ārējās rezerves samazināja valūtas mijmaiņas (swap) darījumu apjoma kritums (negatīvais saldo - 17.1 milj. latu), jo saruka banku pieprasījums pēc naudas resursiem. 2. ceturksnī šādi izsniegto līdzekļu apjoms bija 47.9 milj. latu (par 15.8% mazāk nekā 1. ceturksnī; vidējā svērtā procentu likme - 6.1%).
Latvijas Bankas tīrie ārējie aktīvi 2. ceturksnī palielinājās par 14.3% un jūnija beigās bija 558.9 milj. latu. Lata segums ar Latvijas Bankas tīrajiem ārējiem aktīviem (sk. 16. att.) visu 2. ceturkšņa mēnešu nogalē pārsniedza 100%.
Tāpat kā gada pirmajos mēnešos, arī 2. ceturksnī situāciju pasaules valūtas tirgos galvenokārt noteica ASV tautsaimniecības straujā izaugsme, ko apliecināja norises ASV fondu tirgū. ASV Federālā rezervju sistēma 2. ceturkšņa sākumā brīdināja par iespējamu procentu likmju celšanu, bet 30. jūnijā tās paaugstināja par 0.25 procentu punktiem un paziņoja, ka tuvākajā nākotnē procentu likmju paaugstināšanas varbūtība ir maza. Vienīgais faktors, kas ASV dolāra kursu ietekmēja negatīvi, bija rekordlielais tirdzniecības deficīts. Aprīlī un maijā uz Japānas jenas kursu bija pastiprināts spiediens, jo valsts ekonomiskie rādītāji bija slikti, bet jūnijā saņemtā informācija par Japānas IKP pieaugumu 1. ceturksnī rosināja finanšu tirgus dalībniekus vairāk pirkt Japānas jenas. Lai nepieļautu pārāk strauju jenas kursa pieaugumu, Japānas centrālā banka bija spiesta veikt vairākas intervences. 2. ceturksnī eiro vērtība joprojām bija zema, jo dažas Eiropas Savienības amatpersonas izteica pretrunīgus paziņojumus par Eiropas Monetārās savienības valūtas politiku, bet ekonomiskais stāvoklis eiro zonas valstīs nebija labvēlīgs.
2. ceturksnī ASV dolāra kurss attiecībā pret latu palielinājās par 1.4% un Japānas jenas kurss - par 0.4%, bet Lielbritānijas sterliņu mārciņas, eiro, Vācijas markas un Francijas franka kurss samazinājās attiecīgi par 0.6%, 2.1%, 2.1% un 2.2% (Latvijas Bankas noteiktā ASV dolāra un Vācijas markas kursa pārmaiņas sk. 17. att.).
Palielinājās Latvijas banku valūtas tirgū veikto darījumu apjoms. Valūtas pirkšanas un pārdošanas darījumu kopapjoms sasniedza 9.3 mljrd. latu. Starpbanku valūtas tirgū aizvien nozīmīgāku vietu ieņēma eiro. No visiem valūtas darījumiem 2. ceturksnī 19.2% veikti ar eiro (1. ceturksnī - 14.5%). Vienlaikus samazinājās ar ASV dolāriem (no 58.5% 1. ceturksnī līdz 56.7% 2. ceturksnī) un Krievijas rubļiem (attiecīgi no 10.6% līdz 7.5%) veikto darījumu īpatsvars.