Alfrēds Bērziņš (1899–1977) – spilgta, veiksmīga, bet arī noslēpumaina personība Latvijas politikā 20. gadsimta 30. gados, Kārlim Ulmanim tuvu stāvoša un īpaša uzticības persona, bijis Latvijas Aizsargu organizācijas vadītājs, sabiedrisko lietu ministrs, Latvijas Olimpiskās komitejas priekšsēdētājs. Savā atmiņu grāmatā Alfrēds Bērziņš, atskatoties uz savu dzīvi, izstāsta arī Latvijas vēsturi pusgadsimta garumā.

Viņš aizraujoši apraksta bērnu dienas Rūjienas apkārtnē, skolas gadus, Latvijas dibināšanu, Brīvības cīņas, politiķa gaitas, “lielās politikas” aizkulises, Latvijas okupāciju, došanos trimdā. Dzīvi un spilgti lasītāju acu priekšā nostājas tā laika izcilākās personības – Kārlis Ulmanis, Krišjānis Berķis, Jānis Balodis, Marģers Skujenieks, Vilhelms Munters, Edvarts Virza, Lilija Štengele, Benjamiņu ģimene un daudzi citi.

“Labie gadi, Latvijas brīvības un neatkarības gadi. Pārāk īss bija to gājums. Bet šie labie gadi nav izgaisuši pagātnes tumsā. Tie turpina dzīvot ar mums un turpinās dzīvot pēc mums, atgādinot nākamām audzēm, ka brīvība izkarojama grūtās cīņās.” Alfrēds Bērziņš

“Grāmata neapšaubāmi ir ārkārtīgi aizraujoša lasāmviela, tā patiks plašam lasītāju lokam, it īpaši vēstures interesentiem, jo satur spilgtas laikmeta liecības un sniedz daudzpusīgu informāciju par Latvijas politisko dzīvi, politiķu ieradumiem un morālo stāju.” Inesis Feldmanis, Latvijas Universitātes profesors, Dr. habil., hist., akadēmiķis