Publicēts: 01.01.2013.

Gada nogalē palielinoties skaidrās naudas pieprasījumam, bija vērojams straujš naudas bāzes pieaugums. 4. ceturkšņa beigās tā bija par 29.9 milj. latu jeb 9.6% lielāka nekā 3. ceturkšņa nogalē un sasniedza līdz šim visaugstāko līmeni - 340.7 milj. latu (sk. 15. att.). Palielinājās ne tikai apgrozībā esošās skaidrās naudas daudzums, bet arī banku noguldījumu apjoms Latvijas Bankā.

Naudas bāzi ceturkšņa laikā galvenokārt palielināja Latvijas Bankas veiktais ārvalstu valūtas iepirkums. Valdība neizmantoja Latvijas Bankas kredītlīniju, bet būtiski palielināja savus noguldījumus Latvijas Bankā, tā veicinot nacionālās valūtas emisijas samazināšanu.

Oktobrī naudas bāze palielinājās par 8.5 milj. latu jeb 2.7% (skaidrās naudas daudzums apgrozībā gandrīz nemainījās, bet pieauga banku noguldījumu apjoms Latvijas Bankā). Latvijas Bankas nopirktās ārvalstu valūtas neto apjoms bija 6.1 milj. latu. Izdevīgo centrālās bankas refinansēšanas likmju dēļ bankas palielināja pieprasījumu pēc Latvijas Bankas kredītiem, un to atlikums oktobrī palielinājās par 6.7 milj. latu, toties valdība palielināja noguldījumu apjomu Latvijas Bankā, tādēļ samazinājās Latvijas Bankas neto kredīts valdībai.

Novembrī naudas bāze samazinājās par 3.2 milj. latu jeb 1.0%, nedaudz pieaugot skaidrās naudas pieprasījumam. Latvijas Bankas veiktais ārvalstu valūtas neto iepirkums bija 2.2 milj. latu, un gan bankas, gan valdība mazāk aizņēmās no Latvijas Bankas.

Ceturkšņa kopējo naudas bāzes pieaugumu visvairāk iespaidoja tās sezonālais pieaugums decembrī par 24.6 milj. latu jeb 7.8%, gan palielinoties apgrozībā esošajam skaidrās naudas daudzumam, gan pieaugot banku noguldījumu apjomam Latvijas Bankā. Bankas savu pieprasījumu pēc latiem apmierināja, pārdodot Latvijas Bankai ārvalstu valūtu - tās neto iepirkums (25.1 milj. latu) sasniedza vislielāko mēneša apjomu kopš 1993. gada maija. Vienlaikus turpināja samazināties neto kredīts valdībai un kredīti bankām.