"Monetārais Biļetens" 11/1997

Novembrī Latvijas tautsaimniecībai bija raksturīga banku kredītdarbības aktivitātes palielināšanās. To veicināja gan līdzekļu ieplūdes atjaunošanās Latvijas banku sektorā no Igaunijas un NVS valstu finanšu tirgiem, situācijai tajos stabilizējoties, gan valdības noguldījumu kāpums banku sektorā. Izsniedzot vairāk kredītu uzņēmumiem un privātpersonām, bankas samazināja īstermiņa kredītu procentu likmes (latos izsniegto īstermiņa kredītu vidējā svērtā procentu likme saruka līdz 12.0%, bet ārvalstu valūtā izsniegto īstermiņa kredītu vidējā svērtā procentu likme - līdz 13.4%). Naudas piedāvājums palielinājās straujāk nekā oktobrī, un plašā nauda pēdējo 12 mēnešu laikā pieauga par 41.4%. Latu pieprasījums naudas tirgū izraisīja starpbanku tirgus procentu likmju kāpumu un palielināja pieprasījumu pēc Latvijas Bankas kredītiem. Vienlaikus palielinājās arī skaidrās naudas pieprasījums un naudas bāze. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 1997. gada 11 mēnešos pārsniedza izdevumus par 49.0 milj. latu. Pieauga arī valsts kopbudžeta pārpalikums. Valsts parādzīmju zemās diskonta likmes un brīvu resursu trūkums samazināja banku pieprasījumu pēc valdības vērtspapīriem. Gada inflācijas līmenis samazinājās līdz 7.4%. Latvijas Bankas refinansēšanas likme (4.0%) jau septīto mēnesi nemainījās. Turpināja pieaugt galveno tautsaimniecības nozaru ražošanas rādītāji, īpaši rūpniecības produkcijas apjoms (tā fiziskā apjoma indekss palielinājās par 12.3%). Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga ostās saņemto un nosūtīto kravu apjoms (par 10.2%), kā arī olu un piena ražošana (attiecīgi par 10.9% un 3.8%).

Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu kopapjoms novembrī palielinājās par 7.5 milj. latu jeb 1.5% (pēdējo 12 mēnešu laikā - 1.5 reizes). Palielinājās gan latos, gan ārvalstu valūtā veikto pieprasījuma noguldījumu un termiņnoguldījumu apjoms.

Skaidrās naudas pieprasījums turpināja augt, un tās apjoms apgrozībā (bez atlikumiem banku kasēs) palielinājās par 2.2%, sasniedzot 320.8 milj. latu. Tādējādi plašās naudas apjoms novembrī kopumā palielinājās par 1.8% - līdz 828.7 milj. latu.

Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegtie kredīti
(atlikumi perioda beigās; milj. latu)

Īstermiņa
Ilgtermiņa (ieskaitot G-24 kredītus)

Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām banku sektora izsniegto kredītu apjoms pieauga par 20.3 milj. latu jeb 6.1%. Īstermiņa un ilgtermiņa kredītu apjoms palielinājās attiecīgi par 6.8% un 5.6%. Bankas vairāk piesaistīja noguldījumus ārvalstu valūtā, tādēļ arī aizdevumu lielākā daļa novembrī tika izsniegta ārvalstu valūtā. Šo kredītu apjoma kāpums bija straujāks (7.8%) nekā latos izsniegto kredītu apjoma pieaugums (4.2%). Kredīti bija visstraujāk augošais banku sektora aktīvu postenis, tādēļ pieauga to īpatsvars banku aktīvos - kredīti iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām sasniedza 22.3% no banku sektora aktīvu kopsummas.

Novembrī ārvalstu kapitāla ieplūde banku sektorā atjaunojās. Visstraujāk (par 17.0 milj. latu jeb 6.2%) palielinājās no ārvalstu privātuzņēmumiem piesaistīto līdzekļu apjoms. Banku sektora ārzemju pasīvu kopsumma pieauga par 22.2 milj. latu jeb 3.1%. Banku sektora ārzemju aktīvu apjoms palielinājās tikai par 1.3 milj. latu jeb 0.1%. Bankas turpināja drošu līdzekļu ieguldīšanu ārvalstīs un palielināja (par 8.6 milj. latu jeb 4.6%) ārvalstu valdību emitēto vērtspapīru portfeli, tajā pašā laikā samazinot noguldījumu apjomu ārvalstu bankās.

Iekšzemes starpbanku tirgū bija liels atsevišķu banku pieprasījums pēc latiem un ārvalstu valūtas. Rezultātā starpbanku tirgū latos izsniegto kredītu vidējo svērto procentu likmju līmenis paaugstinājās līdz 5.1%, bet OECD valstu valūtās izsniegto - līdz 6.4%. Latos izsniegto iekšzemes starpbanku kredītu kopapjoms novembrī samazinājās par 30.4% - līdz 142.9 milj. latu, bet ārvalstu valūtā izsniegto iekšzemes starpbanku kredītu apjoms pieauga līdz 78.0 milj. latu. Relatīvi augstās starpbanku tirgus likmes izraisīja pieprasījuma palielināšanos pēc Latvijas Bankas aizdevumiem. To izsniegtais apjoms bija lielākais, kopš Latvijas Banka rīko valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju pārdošanas ar atpirkšanu (repo) izsoles un izsniedz lombarda kredītus. Repo izsolēs izsniegto kredītu apjoms bija 26.0 milj. latu, bet automātisko lombarda kredītu apjoms - 3.0 milj. latu.

Pieprasījumu pēc latiem bankas apmierināja arī Latvijas Bankas valūtas mijmaiņas (swap) darījumu izsolēs. Šādi izsniegto līdzekļu apjoms bija 3.3 milj. latu (termiņš - 91 diena; vidējā svērtā procentu likme - 4.6%).

Novembrī pasaules valūtas tirgu ietekmēja joprojām kritiskā situācija Dienvidaustrumāzijas valstu finanšu tirgū, kā arī vairāku lielu finanšu institūciju bankrots Japānā. Attiecībā pret latu visvairāk (par 4.0%) samazinājās Japānas jenas kurss, vienlaikus nostiprinoties ASV dolāra (par 1.6%) un Lielbritānijas sterliņu mārciņas (par 1.7%) kursam. Visai nestabilā situācija pasaules valūtas tirgū joprojām atturēja bankas no ārvalstu valūtas pārdošanas Latvijas Bankai. Tādēļ novembrī Latvijas Bankas tīro ārējo aktīvu lielumu galvenokārt ietekmēja valūtas mijmaiņas darījumi un ASV dolāra kursa kāpums. Mēneša laikā centrālās bankas tīrie ārējie aktīvi palielinājās par 0.8% - līdz 431.9 milj. latu. Emitētās nacionālās valūtas segums ar tiem veidoja 106.9%. Latvijas Bankas neto kredīta valdībai pieaugums (galvenokārt iegādājoties valdības vērtspapīrus) un banku sektoram izsniegto kredītu apjoma kāpums izraisīja naudas bāzes pieaugumu. Naudas bāze palielinājās par 12.8 milj. latu jeb 3.3%, un mēneša beigās tā bija 404.0 milj. latu.

Novembrī Finansu ministrija četrās izsolēs piedāvāja 1 un 3 mēnešu valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes un divās izsolēs - 6 mēnešu parādzīmes. Notika arī viena 12 mēnešu parādzīmju izsole. Kopējais vērtspapīru piedāvājums novembrī bija 18.8 milj. latu - par trešdaļu mazāks nekā oktobrī, kad notika arī 2 gadu obligāciju izsole.

Valdības parādzīmju diskonta likmes joprojām pazeminājās. 1 un 3 mēnešu parādzīmju diskonta likmes noslīdēja līdz 3.3-3.5%. 26. novembrī fiksēta viszemākā 6 mēnešu parādzīmju vidējā svērtā diskonta likme (3.8%). Tikai 12 mēnešu parādzīmju izsoles vidējā svērtā diskonta likme (5.5%) nedaudz pārsniedza iepriekšējo līmeni.

Tā kā īsāko termiņu valdības vērtspapīru ienesīguma līmenis turpināja samazināties, arī banku pieprasījums pēc tiem kritās. Pieprasījuma un piedāvājuma attiecība visu termiņu vērtspapīriem saglabājās oktobra līmenī (1.9), ko noteica lielais pieprasījums pēc 12 mēnešu parādzīmēm (2.4; tās pārdotas 10.0 milj. latu apjomā). Par ievērojami mazākām summām pārdotas 6, 3 un 1 mēneša parādzīmes, turklāt vienā izsolē šo parādzīmju pieprasījums ievērojami atpalika no piedāvājuma.

Novembrī apgrozībā esošo valdības vērtspapīru kopapjoms palielinājās par 3.9% un perioda beigās bija 155.3 milj. latu. Novembra beigās 12 mēnešu parādzīmju īpatsvars bija 55.4%, 2 gadu obligāciju - 21.9% un 6 mēnešu parādzīmju - 15.9% no vērtspapīru kopapjoma.

Patēriņa cenu indekss novembrī bija 100.5% un 1997. gada vienpadsmit mēnešos -106.8%, bet gada inflācija - 7.4% (iepriekšējā gada atbilstošajā periodā - 14.4%). Visvairāk cenu kāpumu novembrī ietekmēja sezonālais uztura produktu cenu pieaugums (par 1.1%, t.sk. dārzeņiem - par 7.8% un kartupeļiem - par 7.3%), kā arī apģērbu un apavu cenu kāpums (par 0.8%). Cenu līmeni pazemināja zivju un zivju produktu cenu kritums (par 0.5%). Ražotāju cenu indekss mēneša laikā palielinājās par 0.1%, bet kopš 1996. gada novembra - par 3.9%.

Novembrī sabiedriskajā sektorā (bez sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām) strādājošo mēneša vidējā (bruto) darba samaksa salīdzinājumā ar oktobri palielinājās par 1.4% un bija Ls 137.58. Strādājošo pirktspēja novembrī palielinājās par 0.9%, bet pēdējo 12 mēnešu laikā - par 9.5%.

Ekonomiskā aktivitāte valstī veicināja bezdarba līmeņa samazināšanos. Reģistrēto bezdarbnieku skaits mēneša laikā saruka par 0.7 tūkst., bet īpatsvars samazinājās līdz 6.7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Makroekonomiskie rādītāji

* Datu vēl nav.
Avots: LR Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Monetārie rādītāji
(atlikumi perioda beigās; milj. latu)
(atlikumi perioda beigās; milj. ASV dolāru)*

Procentu likmes un Latvijas Bankas noteiktie ārvalstu valūtu kursi

Latvijas Bankas noteiktais ASV dolāra un Vācijas markas kurss
(latos)

ASV dolāra kurss
Vācijas markas kurss

Kredītiestāžu kopsavilkuma bilance
(perioda beigās; milj. latu)

[1] Dati precizēti.