Publicēts: 01.01.2013.

ISSN 1407-1762

Naudas pieprasījuma kāpums jūnijā liecināja par tautsaimniecības tālāku izaugsmi. Strauji pieauga plašā nauda, jo palielinājās kredītiestāžu tīrie ārējie aktīvi. Turpināja pieaugt banku kapitāls un rezerves, kā arī peļņa (2002. gada 1. pusgadā - 23.5 milj. latu jeb par 16.7% vairāk nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā). Maijā turpinājās strauja rūpniecības un mazumtirdzniecības attīstība. Bezdarba līmenis jūnijā samazinājās līdz 7.9% un ievērojami uzlabojās fiskālā situācija.

Patēriņa cenu indekss jūnijā samazinājās par 0.6%, bet gada patēriņa cenu inflācija un pamatinflācija saruka attiecīgi līdz 0.9% (zemākais līmenis kopš 2001. gada februāra) un 0.7%. Inflācijas līmeni pazemināja mobilā tālruņa sarunu tarifu samazinājums un pārtikas produktu cenu kritums, kā arī iepriekšējā gada atbilstošā perioda augstā bāze.

Plašā nauda pieauga par 3.5% (līdz 1 711.6 milj. latu), un tās gada pieauguma temps palielinājās līdz 21.1%. Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu atlikums palielinājās par 45.8 milj. latu, strauji pieaugot pieprasījuma noguldījumu atlikumam (par 60.8 milj. latu) un nedaudz sarūkot termiņnoguldījumu atlikumam. Noguldījumu atlikums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 26.7%. Skaidrā nauda apgrozībā (bez atlikumiem banku kasēs) palielinājās par 12.8 milj. latu. Plašās naudas pieaugumu noteica straujš tīro ārējo aktīvu kāpums (par 61.0 milj. latu), augot banku prasībām pret ārvalstu kredītiestādēm un ārvalstu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikumam. Neto kredīts valdībai salīdzinājumā ar maiju samazinājās par 15.5 milj. latu, bet iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu atlikums pieauga par 33.6 milj. latu, nedaudz sarūkot izsniegto īstermiņa kredītu atlikumam un par 34.4 milj. latu pieaugot ilgtermiņa kredītu atlikumam. Turpināja samazināties nacionālajā valūtā un OECD valstu valūtās izsniegto ilgtermiņa kredītu procentu likmju starpība, un latos izsniegto kredītu atlikuma pieaugums (30.0 milj. latu) bija lielākais kopš 2000. gada decembra. Ārvalstu valūtās izsniegto kredītu atlikums palielinājās tikai par 3.7 milj. latu. Kredītu atlikuma pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu bija zemākais pēdējo septiņu mēnešu laikā (41.2%). Visvairāk palielinājās hipotēku kredīta (par 14.4 milj. latu jeb 5.0%), industriālā kredīta (par 11.6 milj. latu jeb 3.3%) un komerckredīta (par 10.1 milj. latu jeb 1.7%) atlikums.

Valsts konsolidētā kopbudžeta fiskālais deficīts jūnijā samazinājās par 6.4 milj. latu un 2002. gada pirmajos sešos mēnešos bija 3.8 milj. latu (iepriekšējā gada atbilstošajā periodā - 29.6 milj. latu). Jūnijā gan valsts pamatbudžetā, gan valsts speciālajā budžetā bija fiskālais pārpalikums. Fiskālās situācijas uzlabošanos noteica augstie sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi, maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu, kā arī aizdevumu atmaksa valsts pamatbudžetā. Valsts konsolidētā kopbudžeta deficītu veidoja tikai pašvaldību budžeta deficīts (galvenokārt Rīgas pilsētas pamatbudžeta fiskālais deficīts).

Jūnijā notika valsts iekšējā aizņēmuma 5 gadu obligāciju atkārtota izsole, kurā tika piedāvātas obligācijas 12.0 milj. latu apjomā. Banku pieprasījums bija nedaudz mazāks nekā maija izsolē, un pārdoto obligāciju vidējā peļņas likme saruka par 16 bāzes punktiem (līdz 5.5%). Tika pārdotas visas piedāvātās obligācijas.

Valdības kopējais parāds jūnijā pieauga par 12.0 milj. latu, 2002. gada 1. pusgadā sasniedzot 735.1 milj. latu. Ārējais parāds jūnijā palielinājās par 1.9 milj. latu, bet iekšējais parāds - par 10.1 milj. latu sakarā ar valsts iekšējā aizņēmuma 5 gadu obligāciju emisiju.

Jūnijā iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu procentu likmes samazinājās. Latos izsniegto īstermiņa kredītu vidējā svērtā procentu likme saruka līdz 7.8% un kļuva zemāka par OECD valstu valūtās izsniegto īstermiņa kredītu vidējo svērto procentu likmi (8.2%). OECD valstu valūtās izsniegto ilgtermiņa kredītu vidējā svērtā procentu likme (6.3%) joprojām bija zemāka par latos izsniegto ilgtermiņa kredītu vidējo svērto procentu likmi (8.5%). Sakarā ar banku veiktajām noguldījumu piesaistīšanas akcijām termiņnoguldījumu vidējās svērtās procentu likmes nedaudz palielinājās. Latos piesaistīto īstermiņa noguldījumu vidējā svērtā procentu likme nemainījās, bet ilgtermiņa noguldījumu vidējā svērtā procentu likme pieauga līdz 5.9%, savukārt OECD valstu valūtās piesaistīto noguldījumu vidējā svērtā procentu likme - attiecīgi līdz 1.9% un 3.5%.

Pasaules akciju tirgos turpinājās straujš cenu kritums, ko galvenokārt noteica korporatīvie skandāli ASV. Jūnijā tirgus saņēma jaunu nepatīkamu ziņu par sagrozītiem grāmatvedības datiem - par nepareizu izdevumu uzskaiti 3.8 mljrd. ASV dolāru apmērā paziņoja telekomunikāciju gigants WorldCom. Akciju cenas pazeminājās, bet ASV dolāra kurss attiecībā pret eiro un Japānas jenu samazinājās straujāk nekā iepriekš. ASV dolāra kursa kritumu veicināja arī ASV tekošā konta negatīvā saldo palielināšanās (tā finansēšanu apgrūtināja uzticības mazināšanās ASV aktīviem), kā arī Japānas tekošā konta pozitīvais saldo un ekonomiskās situācijas uzlabošanās. Latvijas Bankas noteiktais ASV dolāra kurss attiecībā pret latu jūnijā samazinājās par 2.4%, bet Lielbritānijas sterliņu mārciņas, eiro un Japānas jenas kurss pieauga attiecīgi par 1.9%, 2.6% un 1.0%.

Naudas bāze jūnijā palielinājās par 36.5 milj. latu, bankām izsniegto kredītu atlikumam pieaugot par 15.4 milj. latu un banku termiņnoguldījumu atlikumam Latvijas Bankā samazinoties par 27.0 milj. latu. Naudas bāzes kāpumu veicināja arī valdības noguldījuma atlikuma Latvijas Bankā kritums par 6.4 milj. latu. Centrālās bankas tīrie ārējie aktīvi samazinājās par 10.6 milj. latu, bankām atmaksājot Latvijas Bankai iepriekš notikušajos valūtas mijmaiņas darījumos aizņemtos līdzekļus latos un valdībai samazinot noguldījuma atlikumu centrālajā bankā. Emitētās nacionālās valūtas segums ar Latvijas Bankas tīrajiem ārējiem aktīviem bija 108.8%. Saruka Latvijas Bankas izsniegto repo kredītu apjoms (līdz 32.4 milj. latu) un piesaistīto banku termiņnoguldījumu apjoms (līdz 24.4 milj. latu). Nacionālās valūtas pieprasījumu veicināja vasarai raksturīgais augstais skaidrās naudas pieprasījums un privatizējamās valsts a/s "Latvijas Kuģniecība" akciju pārdošana izsolē Rīgas Fondu biržā par naudu.

Latvijas Bankas noteiktais ASV dolāra un eiro kurss

Latvijas Bankas noteiktais ASV dolāra un eiro kurss

 ASV dolāra kurss
 Eiro kurss

Naudas tirgus procentu likmju indekss RIGIBOR
(%)

Naudas tirgus procentu likmju indekss RIGIBOR

 Uz nakti izsniegtie kredīti
 Uz 7 dienām izsniegtie kredīti
 Uz 1 mēnesi izsniegtie kredīti
 Uz 6 mēnešiem izsniegtie kredīti

Makroekonomiskie rādītāji

Makroekonomiskie rādītāji

* Datu vēl nav.
Avots: LR Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Monetārie rādītāji
(perioda beigās; milj. latu)
(perioda beigās; milj. ASV dolāru)*

Monetārie rādītāji

Procentu likmes un Latvijas Bankas noteiktie ārvalstu valūtu kursi

Procentu likmes un Latvijas Bankas noteiktie ārvalstu valūtu kursi

Naudas tirgus procentu likmes bija stabilas. Starpbanku tirgū latos izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme saruka par 0.1 procentu punktu (līdz 2.8%). Naudas tirgus indekss RIGIBOR gandrīz nemainījās (mēneša beigās tas mazliet pieauga kredītiem ar termiņu līdz trim mēnešiem).

Jūnijā turpināja samazināties naftas un naftas produktu tranzīts. Apgrozījumam Ventspils ostā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu sarūkot par 30.7%, kritās arī kopējais Latvijas ostās saņemto un no tām nosūtīto kravu apjoms (par 19.4%).

Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati par rūpniecības attīstību maijā liecināja, ka, augot gan ārējam, gan iekšējam pieprasījumam, rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās par 4.4%, t.sk. apstrādes rūpniecībā - par 5.5%. Mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 16.2%.

Kredītiestāžu kopsavilkuma bilance
(perioda beigās; milj. latu)

Kredītiestāžu kopsavilkuma bilance


Latvijas banku sistēmas un Latvijas Bankas monetāro rādītāju, kā arī starptautisko rezervju raksturlielumu publicēšanas datumi ir atrodami Starptautiskā Valūtas fonda Datu izplatīšanas standartu biļetena padomes interneta lapā (http://dsbb.imf.org).

Šie dati visagrāk tiek publicēti Latvijas Bankas interneta lapā.

© Latvijas Banka, 2002

Pārpublicējot obligāta avota norāde.
Reģistrācijas apliecība Nr. 1718

Monetārais Biļetens 6/2002 - Adobe PDF formātā

Jautājumus un ierosinājumus lūdzam sūtīt Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.