Publicēts: 01.01.2013.

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums 1997. gada 2. ceturksnī sasniedza 637.2 milj. latu, par 29.9% pārsniedzot iepriekšējā gada atbilstošā perioda apjomu. Eksports šajā laikā pieauga par 26.0%, imports - par 32.4%, tomēr 1. pusgadā kopumā eksporta pieauguma tempi apsteidza importa pieauguma tempus par 0.9 procentu punktiem.

2. ceturksnī palielinājās ārējās tirdzniecības bilances negatīvais saldo (līdz 147.0 milj. latu, gandrīz sasniedzot 20% no iekšzemes kopprodukta). Negatīvo bilanci īpaši palielināja mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu, kā arī transporta līdzekļu lielais ievedums 2. ceturksnī.

Nozīmīgākās Latvijas ārējās tirdzniecības partneres bija Eiropas Savienības valstis, kuru īpatsvars ārējās tirdzniecības apgrozījumā sasniedza 54.0%. Turpināja augt tirdzniecības apgrozījums ar šīs grupas valstīm, bet samazinājās apgrozījums ar NVS valstīm (no 25.5% 1. ceturksnī līdz 21.2% 2. ceturksnī), īpaši krītot importa apjomam no Krievijas sakarā ar minerālo produktu ieveduma sezonālu samazināšanos. Lielākās partnervalstis eksportā bija Krievija (18.4% no eksporta kopapjoma), Lielbritānija (16.1%), Vācija (12.9%) un Zviedrija (8.5%), savukārt importā - Vācija (16.6% no importa kopapjoma), Krievija (13.3%), Somija (9.5%) un Zviedrija (8.6%). Pirmo reizi Krievija zaudēja vadošo vietu Latvijas importā, to apsteidza Vācija, no kuras pieauga mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu, transporta līdzekļu un tekstila apģērba un tā piederumu ievedums. Eksporta apjoma īpatsvars uz Krieviju un Vāciju saruka, paliekot gandrīz nemainīgs ar pārējām partnervalstīm. Eksportā uz Krieviju 2. ceturksnī kritās piena un piena produktu, kā arī elektrisko mašīnu un iekārtu apjomi, savukārt uz Vāciju - mēbeļu un tekstila apģērba un tā piederumu apjomi. Pieauga importa apjoma īpatsvars no Vācijas, Zviedrijas un Dānijas, savukārt samazinājās - no Krievijas.

Latvijas eksporta nozīmīgākie komponenti 2. ceturksnī bija koksne un tās izstrādājumi (32.0% no eksporta kopapjoma), tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi (15.9%), pārtikas rūpniecības produkti (ieskaitot alkoholiskos un bezalkoholiskos dzērienus un tabaku; 10.8%), kā arī metāli un to izstrādājumi (9.2%). Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni eksporta kopapjomā pieauga metālu un to izstrādājumu (īpaši melno metālu), pārtikas rūpniecības produktu, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcijas, koksnes un tās izstrādājumu īpatsvars, savukārt samazinājās mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu, tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu, dažādu rūpniecības preču īpatsvars.

Importa preču grupu struktūrā dominēja mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas (20.0% no importa kopapjoma), minerālie produkti (11.4%), ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija (11.1%), tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi (8.7%). Salīdzinājumā ar iepriekšējiem ceturkšņiem importa kopapjomā turpināja pieaugt mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu, transporta līdzekļu, tekstila apģērba un tā piederumu, kā arī augu valsts produktu īpatsvars.

Sastādot 1997. gada 1. ceturkšņa maksājumu bilanci, Valsts statistikas komiteja būtiski koriģēja arī visu 1996. gada ceturkšņu rādītājus. Korekcijas veica, paplašinot aptaujāto uzņēmumu loku ar tiem uzņēmumiem, kuri 1996. gadā nesniedza pārskatus par ārējo saimniecisko darbību. Statistikas informācijas paplašināšanas un precizēšanas rezultātā būtiski samazinājās maksājumu bilances tekošā konta deficīts, kā arī statistiskā novirze (no 173.5 milj. latu līdz 93.0 milj. latu).

Korekciju rezultātā 1996. gada maksājumu bilances tekošā konta deficīts samazinājās līdz 228.8 milj. latu (8.3% no iekšzemes kopprodukta). Auga gan sniegto, gan saņemto transporta pakalpojumu apjoms. Pakalpojumu pozitīvais saldo palielinājās par 21.9 milj. latu.

Savukārt kapitāla un finansu konta pozitīvais saldo 1996. gadā palielinājās līdz 135.8 milj. latu un sedza 59.4% tekošā konta deficīta.

Visas ārvalstu tiešo investīciju izmaiņas pēc datu precizēšanas reģistrētas tikai 1996. gada 4. ceturksnī (tiešie investori Latvijas uzņēmumu kapitālā ieguldīja 23.0 milj. latu un par 38.7 milj. latu samazināja savas saistības pret Latvijas uzņēmumiem). Tādējādi kopējās tiešās investīcijas Latvijā 1996. gadā bija 180.9 milj. latu.

Precizēšanas rezultātā pārējo sektoru (galvenokārt - uzņēmumu) 1996. gadā saņemto tirdzniecības kredītu apjoms palielinājās no 5.1 milj. latu līdz 37.2 milj. latu.

1997. gada 1. ceturksnī maksājumu bilancē saglabājās 1996. gadā vērojamās tendences. Tekošā konta saldo bija negatīvs (50.3 milj. latu jeb 7.2% no iekšzemes kopprodukta; sk. 7. att.). Tekošā konta deficīta pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu noteica tirdzniecības bilances deficīta palielināšanās, lai gan preču eksports auga straujāk nekā imports, un pakalpojumu pozitīvā saldo samazināšanās, kuru izraisīja sniegto finansu pakalpojumu apjoma kritums.

Pakalpojumu pozitīvais saldo bija 67.1 milj. latu un sedza 54.7% no ārējās tirdzniecības bilances deficīta. Sniegto un saņemto pakalpojumu struktūra gandrīz nemainījās - no pakalpojumu eksporta gūtajos ieņēmumos dominēja ieņēmumi no transporta pakalpojumiem (71.1%) un ceļojumiem (14.5%). Pakalpojumu importā nozīmīgāko vietu ieņēma ceļojumi (47.4%) un transporta pakalpojumi (31.1%). Pārvadājumos pieauga gaisa transporta īpatsvars, bet samazinājās jūras un pārējā transporta nozīme. Pārējo pakalpojumu grupā salīdzinājumā ar 1996. gada atbilstošo periodu vairāk nekā uz pusi samazinājās ieņēmumi no nerezidentiem sniegtajiem finansu pakalpojumiem.

Ieņēmumu deficīts parasti ir vērojams gada sākumā, kad tiek sadalīta iepriekšējā gada saimnieciskās darbības peļņa. 1997. gada 1. ceturksnī ieņēmumu deficīts bija 6.2 milj. latu (par 42.1% mazāks nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā). Tas bija saistīts ar kredītiestāžu darbības aktivizēšanos ārvalstīs 1996. gadā (bankas palielināja aizdevumus nerezidentiem un prasības pret nerezidentu bankām), tādēļ 1997. gada 1. ceturksnī pieauga rezidentu ieņēmumi no investīcijām ārvalstīs, savukārt uzņēmumi palielināja procentu maksājumus par kredītiem, kas saņemti no tiešajiem investoriem.

Kārtējo pārvedumu (current transfers) pozitīvais saldo (11.4 milj. latu) 1. ceturksnī sedza 9.3% no ārējās tirdzniecības bilances deficīta. Pozitīvā saldo nelielo pieaugumu salīdzinājumā ar 1996. gada atbilstošo periodu noteica gan valdības sektora saņemtā humānā un tehniskā palīdzība, gan pārējo sektoru saņemtie kārtējie pārvedumi.

1997. gada 1. ceturksnī kapitāla un finansu konta pozitīvais saldo bija 46.8 milj. latu (sk. 8. att.). Galvenie kapitāla ieplūdes avoti bija ārvalstu tiešās investīcijas un citas investīcijas (kredīti, noguldījumi u.c.).

Nerezidentu ieguldījumi Latvijas uzņēmumu kapitālā 1997. gada 1. ceturksnī palielinājās par 21.0 milj. latu, un 15.7 milj. latu tika atkārtoti investēti uzņēmumu kapitālā. Lielākās investīcijas saņēma tekstilizstrādājumu ražošanas uzņēmumi, ūdens transports un finansu starpniecība. Galvenokārt pasta un sakaru nozares uzņēmumi tiešajiem investoriem atmaksāja īstermiņa kredītus 15.0 milj. latu apmērā. Savukārt ārvalstu tiešie investori šīs nozares uzņēmumiem atmaksāja 12.5 milj. latu, ko iepriekšējā gadā bija aizņēmušies kā tirdzniecības kredītus. Tiešo investīciju pozitīvais saldo 1997. gada 1. ceturksnī bija 34.2 milj. latu, un tas bija nozīmīgākais kapitāla ieplūdes avots.

Latvijas rezidenti portfeļinvestīcijas ārvalstu vērtspapīros 1. ceturksnī palielināja par 22.7 milj. latu, jo ieguldījumi ārvalstu, īpaši NVS valstu, vērtspapīros bija ienesīgāki nekā investīcijas Latvijā. Galvenie dalībnieki ārvalstu vērtspapīru tirgū bija kredītiestādes, kas darbojās gan savā, gan klientu vārdā.

Lielas kapitāla plūsmas bija saistītas ar citiem ārzemju aktīviem un pasīviem. 1997. gada 1. ceturksnī strauji samazinājās rezidentu ārzemju pasīvi (par 33.4 milj. latu) un aktīvi (par 51.5 milj. latu), un citu investīciju pozitīvais saldo bija 18.1 milj. latu.

Lielākās kapitāla plūsmas pārējos sektoros bija saistītas ar aizņēmumiem no nerezidentiem (12.8 milj. latu), ko veica galvenokārt elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes, pasta un sakaru un vairum- un mazumtirdzniecības uzņēmumi. Vienlaikus galvenokārt šo nozaru uzņēmumi nerezidentiem atmaksāja tirdzniecības kredītus (16.4 milj. latu), bet pārējie sektori (galvenokārt - uzņēmumi) izsniedza jaunus tirdzniecības kredītus 8.1 milj. latu apmērā.