Patēriņa cenu indekss (PCI) 1998. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni palielinājās par 1.2%. Visai strauji cenas pieauga aprīlī un jūnijā - katrā mēnesī par 0.7%, turpretī maijā - tikai par 0.1%. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu PCI 2. ceturksnī palielinājās par 5.8%, bet jūnijā - par 5.9% (sk. 1. att.).
2. ceturksnī liela ietekme uz PCI bija administratīvi pieņemtajiem lēmumiem par atsevišķu pakalpojumu tarifu paaugstināšanu. Lielāko cenu pieaugumu (15.1%) izraisīja telekomunikāciju tarifu pārmaiņas. No 1. aprīļa tika palielināta mēneša abonēšanas maksa un maksa par telefona ierīkošanu. Samazinātā maksa par tālsarunām tikai nedaudz ierobežoja PCI pieaugumu. To ietekmēja arī braukšanas tarifu palielināšana no 1. jūnija - sabiedriskajā transportā Rīgā par 28.6% un dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem par 28.7%. Vidējo cenu pieaugumu pastiprināja atsevišķu uztura produktu, galvenokārt dārzeņu, sezonāla rakstura cenu kāpums. Kopumā 2. ceturksnī straujāks bija pakalpojumu cenu pieaugums (3.5%), bet preču cenas palielinājās tikai par 0.9%.
Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni eksporta cenas 2. ceturksnī pieauga par 1.2%. Lielākais bija dzīvnieku un lopkopības produkcijas, pārtikas rūpniecības produktu un transportlīdzekļu cenu kāpums (attiecīgi par 13.7%, 4.9% un 4.8%). Samazinājās koksnes papīrmasas, papīra un kartona (par 5.3%) un dažādu rūpniecības preču (par 1.1%) cenas. Neraugoties uz samērā nelielo pārtikas rūpniecības produktu cenu kāpumu, šīs preču grupas reālais pieaugums bija visaugstākais - 28.0%.
Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu eksporta cenas palielinājās tikai par 0.6%.
Iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās (1995. gada vidējās) cenās 1998. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 7.6% un sasniedza 643.7 milj. latu apjomu. Pieaugums preču sektorā (8.1%; sk. 2. att.) nedaudz apsteidza pakalpojumu sektora kāpumu (7.4%). Preču sektora straujo attīstību joprojām visvairāk ietekmēja apstrādes rūpniecība, kurā pievienotā vērtība pieauga par 13.6%. Būtisks pievienotās vērtības pieaugums (6.1%) bija vērojams arī būvniecībā. Savukārt lauksaimniecības, medniecības un mežsaimniecības pievienotā vērtība nedaudz (par 1.1%) samazinājās.
Pakalpojumu sektorā pievienotās vērtības pieaugumu noteica kāpums tirdzniecībā (par 17.2%), transportā, noliktavu saimniecībā un sakaros (par 9.2%), kā arī finanšu starpniecībā (par 8.7%).
IKP faktiskajās cenās 1. ceturksnī palielinājās par 26.7% un sasniedza 856.7 milj. latu.
1998. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu apstrādes rūpniecības produkcijas apjoms pieauga par 9.6%. To nodrošināja uz pieaugošu iekšējo un ārējo pieprasījumu balstīta ražošanas izaugsme vairākumā rūpniecības nozaru (sk. 3. att.). Turpinājās galveno ražošanas un eksporta nozaru - pārtikas produktu un dzērienu ražošanas (ceturkšņa pieaugums - 6.9%), koksnes un koka izstrādājumu ražošanas (4.9%), apģērbu ražošanas (8.6%) - un citu nozaru attīstība. Vēl straujāks bija pēc īpatsvara kopējā ražošanas apjomā nosacīti mazāk svarīgo nozaru - ādu miecēšanas un apstrādes, čemodānu, somu un apavu ražošanas (2.3 reizes), elektrisko mašīnu un aparātu ražošanas (1.6 reizes), izdevējdarbības un poligrāfijas (par 41.1%) u.c. nozaru - pieaugums.
Straujš reālā ražošanas apjoma pieaugums bija vērojams arī ieguves rūpniecībā (par 44.1%). Samazinājās tikai elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes fiziskā apjoma indekss (par 6.9%). Kopējais ražošanas pieaugums rūpniecībā sasniedza 6.9%.
Ražotāju cenas rūpniecībā salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieauga par 0.4%. To veicināja elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes ražotāju cenu pieaugums par 1.4%. Nedaudz (par 0.2%) pieauga cenas apstrādes rūpniecībā, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē tās samazinājās par 1.1%.
Gaļas ražošanas apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās par 1.3%, bet olu un piena ražošanas apjoms samazinājās attiecīgi par 8.2% un 7.3%.
Transporta attīstību jūtami ietekmēja naftas un naftas produktu tranzīta samazinājums. Pa cauruļvadiem transportētās naftas un naftas produktu apjoms samazinājās attiecīgi par 2.3% un 22.8%.
Lai gan dzelzceļa transportā eksporta un importa pārvadājumu apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 2. ceturksni pieauga attiecīgi par 1.8% un 11.7%, kopējais pārvadāto kravu apjoms samazinājās par 4.5%, t.sk. tranzītpārvadājumu - par 8.4%.
Ar tranzītu saistīto kravu apgrozība Ventspils ostā samazinājās (par 13.3%), un apgrozījuma pieaugums citās ostās - Rīgas ostā (par 31.6%), Liepājas ostā (par 4.2%) un mazajās ostās (par 42.8%) - to nekompensēja. Kopējais ostās saņemto un no tām nosūtīto kravu apjoms samazinājās par 2.8%.
Mazumtirdzniecības apgrozījums 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 30.2%. Straujais pieaugums (1. ceturksnī tas bija tikai 13.3%) izskaidrojams galvenokārt ar Centrālās statistikas pārvaldes veiktajām apsekojamo uzņēmumu loka pārmaiņām, sākot ar 1998. gada 2. ceturksni. Sadalījumā pa preču grupām jau 1. ceturksnī bija vērojams nepārtikas preču īpatsvara pieaugums un pārtikas preču īpatsvara samazinājums. Pārtikas preces, tabaka un alkoholiskie dzērieni veidoja 40.4%, bet nepārtikas preces - 59.6% no mazumtirdzniecības apgrozījuma. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 27.9%, bet pārtikas preču apgrozījums - tikai par 9.5%.