Publicēts: 06.09.2017.
2017. gada pirmajā pusgadā valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls pieauga par 9% jeb 248.3 miljoniem eiro un jūnija beigās jau nedaudz pārsniedza 3 mljrd. eiro.

Pirmajā pusgadā gan Eiropas, gan ASV, kā arī pasaules akciju tirgū bija vērojams pozitīvs investoru noskaņojums un pieaugums, ko lielā mērā ietekmēja Francijas prezidenta balsojuma rezultāts. Eiropas akciju indekss STOXX Europe 600 pusgada laikā pieauga par 5%, ASV akciju tirgus indekss S&P 500 par 8.2%, savukārt pasaules akciju indekss MXWD Index par 10.3%. Tas atspoguļojās ieguldījumu plānu darbības rezultātos, un gada pirmajā pusgadā labāki rezultāti bija aktīvajiem plāniem un sabalansētajiem plāniem. Visi aktīvie un sabalansētie plāni pirmo pusgadu noslēdza ar pozitīvu ienesīgumu (aktīvajiem plāniem tas bija robežās no 1.4% līdz 7.6%, savukārt sabalansētajiem no 0.5% līdz 5%). Zemo procentu likmju vidē konservatīvo plānu pelnītspēja saglabājās ierobežota un to ienesīgums bija no -0.7% līdz 1.8%.

Jūnija beigās kopējā ieguldījumu plānu portfelī lielākais īpatsvars bija parāda vērtspapīriem (46.4%) un otrs lielākais īpatsvars bija ieguldījumu fondu apliecībām (40.3%). 50% no ieguldījumu fondu apliecībām fokusējās uz ieguldījumiem akcijās vai akciju fondos[1] un 44% uz fiksēta ienākuma instrumentiem. Pārvaldniekiem saskatot potenciāli ienesīgākas ieguldījumu iespējas, pusgada laikā turpināja samazināties termiņnoguldījumu īpatsvars, jūnija beigās sasniedzot 2.9%, savukārt prasību uz pieprasījumu īpatsvars būtiski nemainījās un jūnija beigās veidoja 8.2%.

Dalījumā pēc emitenta reģistrācijas valsts 2. līmeņa pensiju plānu ieguldījumi gandrīz pilnībā ir veikti EEZ dalībvalstīs (96%). Latvijā veikto ieguldījumu apmērs salīdzinājumā ar 2016. gada beigām samazinājās par 3.2% un jūnija beigās veidoja 925.8 milj. eiro jeb 30.5% no kopējiem ieguldījumiem (t.sk. 453.1 milj. eiro bija ieguldīti valsts emitētajos vai garantētajos vērtspapīros, 97.8 milj. eiro – komercsabiedrību parāda vērtspapīros, 4.3 milj. eiro – akcijās, 26.8 milj. eiro – ieguldījumu fondos, 7 milj. eiro – Latvijas riska kapitāla tirgū, savukārt 335.9 milj. eiro bija izvietoti kredītiestādēs).

Līdz jūnija beigām valsts fondēto pensiju shēmas otrajam līmenim bija pievienojušies 1 268 506[2]  dalībnieki, t.sk. 64% bija pievienojušies obligātā kārtā[3]. Dalībnieku skaits, kuri pirmā pusgada laikā bija mainījuši ieguldījumu plānus, sasniedza gandrīz 121 tūkstoti, kas ir par 15% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.

Ar valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanas pārskatu kopsavilkumu par 2017. gada pirmo pusgadu iespējams iepazīties FKTK mājaslapas www.fktk.lv sadaļā “Statistika/ Pensiju fondi/”.

Papildu informācijai: Laima Auza FKTK Komunikācijas daļas vadītāja Tālr.:67774860; E-pasts:laima.auza@fktk.lv Vairāk par FKTK: www.fktk.lv, www.klientuskola.lv, Twitter.com/FKTK_LV

[1] avots: Bloomberg

[2] Izmantota Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras apkopotā informācija par valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekiem un sadalījums ieguldījumu plānu veidos (aktīvie, konservatīvie un sabalansētie).

[3] Visas personas, kas dzimušas pēc 1971. gada 1. jūlija un tiek reģistrētas valsts pensiju apdrošināšanai, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra reģistrē par shēmas dalībniekiem obligātā kārtā.