Publicēts: 18.06.2015.

Rīgā, 18.06.2015.

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

Pieņemts Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likums 

Ieviešot Eiropas Savienības (ES) direktīvas par banku un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanu un noregulējumu1  prasības Latvijā, ir pieņemts Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likums. Tas nosaka vienotu pieeju un efektīvus instrumentus, lai savlaicīgi risinātu ar iespējamām finanšu krīzēm saistītās sekas, aizsargājot finanšu stabilitāti un būtiski samazinot zaudējumu iespēju nodokļu maksātājiem. 

Latvijas gadījumā par noregulējumu atbildīgās iestādes funkcijas ir piešķirtas Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK), izveidojot atsevišķu daļu – Noregulējuma un garantiju fondu daļu, kuras darbība un funkcijas ir nodalītas no uzraudzības funkcijām.

Ņemot vērā vienotus ES principus, jaunajā likumā ir iestrādātas prasības, lai efektīvi atjaunotu kredītiestādes darbību uzraudzības ietvaros vai veiktu tās noregulējumu. 

Ir paredzēts, ka katrai kredītiestādei un ieguldījumu brokeru sabiedrībai būs izstrādāti divi plāni – darbības atjaunošanas un noregulējuma. Darbības atjaunošanas plāns paredzēs konkrētus pasākumus savlaicīgai rīcībai finansiālās situācijas būtiska pasliktinājuma gadījumā. Šos plānus finanšu iestādes saskaņos ar FKTK un reizi gadā aktualizēs. Savukārt noregulējuma plānos tiks analizēta katras finanšu iestādes ietekme uz finanšu sistēmas stabilitāti un, ņemot to vērā, būs paredzēti finanšu iestādes noregulējuma varianti – glābšanas pasākumi dažādu scenāriju gadījumā vai arī likvidācija. 

Likums paredz instrumentus, kuri var būt izmantoti noregulējuma gadījumā – uzņēmuma pārdošana, aktīvu nodalīšana, pagaidu iestādes izveide un iekšējā rekapitalizācija. 

Likumā noteiktas arī FKTK tiesības iejaukties finanšu iestādes darbībā problēmu rašanās sākuma stadijā jeb t.s. agrīnā iejaukšanās, pieprasot veikt izmaiņas organizatoriskajā struktūrā, sasaukt akcionāru sapulci un veikt darbības atjaunošanas plānā minētās darbības.

Svarīgi, ka atšķirībā no iepriekšējā regulējuma, kad daudzviet Eiropā, arī Latvijā, valsts bija spiesta glābt sistēmiski nozīmīgas bankas par valsts, t.i. par nodokļu maksātāju līdzekļiem, jaunais regulējums paredz, ka valsts līdzekļu izmantošana ir pats pēdējais situācijas risinājums, tādejādi pasargājot valsts budžeta līdzekļus no privātas institūcijas glābšanas. Saskaņā ar jauno regulējumu glābšanas procesā sākumā tiks iesaistīti finanšu iestādes akcionāri, tad subordinētie kreditori (klienti, kuri ieguldījuši līdzekļus subordinētajās obligācijās un aizdevumos), pēc tam – klienti, kuriem ieguldījumi ir virs 100 000 eiro (noguldījumi līdz 100 000 eiro ir pilnīgi aizsargāti) un noregulējuma fonds, kas veidosies no kredītiestāžu veiktajām iemaksām. 

Tāpat likumā ir paredzēts, ka FKTK kā Latvijas noregulējuma iestāde, piedalīsies ES noregulējamo iestāžu grupu organizētajās kolēģijās, kuras būs atbildīgas par noregulējuma darbībām attiecībā uz visām iestādēm, kas iekļautas grupā un darbojas vairākās ES valstīs. 

Jaunā likuma prasības un noregulējuma plāna esamība ļaus noregulējuma iestādei rīkoties ātri un efektīvi, ja būs tāda nepieciešamība. Turklāt jaunais regulējums nodrošina vienādu pieeju visās ES valstīs.

Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likums stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā.

 

Par Banku savienību

Ar Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma pieņemšanu Latvija ir ieviesusi visas ES prasības Banku savienības izveidei. 

Banku savienības mērķis izveidot vienotu banku uzraudzību ES tiek īstenots, lai stiprinātu finanšu stabilitāti un paplašinātu banku sektora pārraudzību. 

Tā balstās uz trīs galvenajiem pamatelementiem:

• Vienots uzraudzības mehānisms,

• Vienotais noregulējuma mehānisms,

• Harmonizēta noguldījumu garantiju sistēma.

 

Plašāk par to pievienotajā FKTK infografikā “Ko nozīmē Eiropas Banku savienība?”

 

1Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 15.maija direktīva 2014/59/ES ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012

 

Turpmākai informācijai:

Marija Makareviča 

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 

Komunikācijas daļas vadītāja

Tālr. 67774808, 26893967, 

marija.makarevica@fktk.lv