Publicēts: 23.02.2010.

Komisijas rīcībā ir informācija par iespējamiem krāpšanas gadījumiem, izmantojot starpnieku pakalpojumus, lai pieteiktos t. s. nebanku kreditētāju aizdevumu saņemšanai internetā. Komisija vēlas brīdināt, ka, veicot jebkuru aizņēmumu vai tas būtu bankā vai pie t.s. nebanku kredītdevēja klientiem ir jābūt ļoti apdomīgiem un jāizvērtē savas iespējas laikus atdot aizdevumu. Savukārt, aizņemoties internetā vai ar mobilo īsziņu palīdzību, ja vien tas iespējams, būtu jāizvairās no tādu starpnieku piedāvājumiem ( – “saņemt kredītu ātrāk un vieglāk un vairāk”), kuri pieprasa jūsu bankas konta datus, paroles, kodus vai jebkāda cita rakstura sensitīvu informāciju.

Sargājot savus datus no trešajām personām, klienti var nodrošināsities pret gadījumiem,kad, piemēram, aizdevuma prasītāja vārdā citas personas pieprasa un saņem kredītu, taču saistības nāksies pildīt personai, kura izpaudusi savus datus starpniekiem. Komisijas rīcībā ir ziņas, ka par līdzīga veida iespējamiem krāpšanas mēģinājumiem Valsts policijā ir sākta izmeklēšana. Tāpat aizdevumu ņēmējiem nepieciešams rūpīgi izvērtēt visus dokumentus, kurus tie paraksta, jo ir saņemtas ziņas par gadījumiem, kad aizņēmuma sagāde līguma tekstā ir definēta kā “konsultācijas”, un tādējādi klients zaudē iemaksāto naudu par it kā konsultācijām, bet aizdevumu nesaņem.

Komisija vērš uzmanību uz to, ka veicot aizņēmumus internetā pastāv solidāra atbildība, t.i. gan kredītfirmai, gan personai ir jāuzņemas atbildība. Aizdevējam ir jāpierāda,ka viņš ir naudu nosūtījis tieši tai personai, kura kredītu pieprasījusi un uz tās norādīto kontu, savukārt bankas klientam ir atbildīgi jāizturas pret savu personas datu un bankas konta numura izpaušanu nezināmiem darījumu partneriem, jo saskaņā ar noslēgto līgumu ar banku klients ir atbildīgs par drošu savu datu, PIN kodu, kodu karšu un paroļu glabāšanu, un to neizpaušanu trešajām personām. Ja interneta vidē no klienta tiek pieprasīti vai kāds jau ir ieguvis klienta papildu datus, paroles vai kodus, klientam būtu nekavējoties jāsazinās ar savu banku, lai nepieciešamības gadījumā bloķētu visus darījumus un pieeju kontiem, kā arī jāvēršas policijā par iespējamu krāpniecības mēģinājumu.

Tāpat Komisijas vēlas aicināt ikvienu – gadījumā, kad ir neskaidrības par šāda veida darījumiem vai šaubas, vērsties pēc konsultācijām Komisijā vai PTAC (Patērētāju tiesību aizsardzības centrā). Komisija vēlas norādīt, ka jau šobrīd t.s. nebanku kredītdevējus uzrauga PTAC un turpmāk pēc nepieciešamo likumu grozījumu veikšanas PTAC arī licencēs šādus kredītdevējus.