Publicēts: 01.01.2013.

ISSN 1407-1762

Tautsaimniecības rādītāji septembrī liecināja par pozitīvo tendenču attīstību. Augot ekonomiskajai aktivitātei, palielinājās arī naudas pieprasījums. Naudas piedāvājuma kāpumu ietekmēja neliels skaidrās naudas apgrozībā (bez atlikumiem banku kasēs) un straujāks piesaistīto iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu atlikuma pieaugums (salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi attiecīgi par 1.0% un 2.4%). Būtiski (par 3.1%) palielinājās iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu atlikums, bet kredītiestāžu aktīvi pieauga par 4.6% (līdz 2.5 mljrd. latu). Pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga (par 3.5%) galvenokārt sakarā ar eksporta un importa pārvadājumu kāpumu. Latvijas ostās saņemto un no tām nosūtīto kravu apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās par 5.0%, šim rādītājam augot visās ostās. Bezdarba līmenis samazinājās līdz 7.9% (zemākais rādītājs kopš 1998. gada septembra). Patēriņa cenu indekss septembrī palielinājās tikai par 0.1%, bet gada inflācija saruka līdz 2.2% (gada pamatinflācija - 0.7%). Ražotāju cenu indekss rūpniecībā septembrī salīdzinājumā ar augustu palielinājās par 0.1%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu - par 0.3%.

Nozīmīgs notikums finanšu tirgū bija septembra beigās Rīgas Fondu biržas oficiālajā sarakstā uzsāktā starptautiskās finanšu institūcijas Nordic Investment Bank latos denominēto obligāciju kotēšana (to kopējais emisijas apjoms - 10 milj. latu) un tas, ka ar 29. septembri Latvijas Banka refinansēšanas darījumos kā ķīlu sāka izmantot privātā sektora vērtspapīrus.


Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegtie kredīti
(perioda beigās; milj. latu)

Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegtie kredīti

 Izsniegti latos
 Izsniegti ārvalstu valūtā


Paātrinājās naudas piedāvājuma kāpums (pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu septembrī - 27.0%, augustā - 25.4%). Plašā nauda salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājās par 22.9 milj. latu jeb 1.9%. Samazinoties banku sistēmas tīrajiem ārējiem aktīviem, naudas piedāvājuma pieaugumu nodrošināja iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu atlikuma kāpums (par 24.1 milj. latu; pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu septembrī - 31.6%, augustā - 30.3%), kā arī neto kredīta valdībai palielināšanās (par 17.1 milj. latu). Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto ilgtermiņa kredītu īpatsvars sasniedza 75.8%, būtiski (par 22.6 milj. latu) augot latos, bet gandrīz nemainoties ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikumam. Skaidrā nauda apgrozībā (bez atlikumiem banku kasēs) palielinājās par 4.2 milj. latu (pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu - 15.8%), bet iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu atlikums - par 18.8 milj. latu (33.7%). Pieprasījuma noguldījumu atlikums un termiņnoguldījumu atlikums palielinājās attiecīgi par 10.7 milj. latu un 8.1 milj. latu. Latos piesaistīto noguldījumu atlikums pieauga par 10.8 milj. latu, bet ārvalstu valūtā - par 8.0 milj. latu. Plašās naudas likvīdākā daļa - M1 - pieauga par 10.9 milj. latu, bet kvazinauda - par 12.2 milj. latu.

Septembrī eiro vērtība turpināja samazināties gan attiecībā pret ASV dolāru, gan pret Japānas jenu. To joprojām noteica ASV tautsaimniecības straujais izaugsmes temps un bažas par augusta beigās Eiropas Centrālās bankas veiktās procentu likmju paaugstināšanas iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz Eiropas valstu ekonomisko attīstību. Eiro kursam attiecībā pret ASV dolāru noslīdot zemāk par 0.85, Eiropas Centrālā banka kopā ar ASV, Japānas, Lielbritānijas un Kanādas centrālo banku veica intervenci valūtas tirgū, tā īslaicīgi apturot eiro vērtības kritumu. Japānas jenas kursa kritumu attiecībā pret ASV dolāru noteica starptautiskās kredītreitingu aģentūras Moody's Investors Service veiktā Japānas kredītreitinga maiņa sakarā ar augošo valsts parādu. ASV dolāra un Lielbritānijas sterliņu mārciņas kurss attiecībā pret latu pieauga (attiecīgi par 0.3% un 1.5%), bet eiro un Japānas jenas kurss samazinājās (attiecīgi par 0.6% un 1.0%).

Latvijas Bankas tīrie ārējie aktīvi septembra beigās bija 522.9 milj. latu (par 4.1% mazāk nekā augusta beigās, bet par 9.3% vairāk nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā). Naudas bāzes samazināšanos (par 1.9%) galvenokārt noteica Latvijas Bankas valūtas mijmaiņas darījumu atlikuma krišanās salīdzinājumā ar augusta beigām. Valdības noguldījums centrālajā bankā saruka (par 11.8 milj. latu), un bankām izsniegto centrālās bankas kredītu atlikums pieauga (par 1.7 milj. latu; mēneša laikā izsniegto kredītu apjoms bija nedaudz mazāks nekā augustā).

Iekšzemes starpbanku tirgus procentu likmes septembrī būtiski nemainījās (latos izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme bija 3.0%, bet šādiem darījumiem OECD valstu valūtās - 5.9%). Augošā banku likviditāte mazināja starpbanku tirgus apgrozījumu (latos veikto darījumu apjoms saruka par 20.7%, bet ārvalstu valūtā veikto darījumu apjoms - par 8.6%).

Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām latos izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme septembrī nedaudz samazinājās, bet pieauga OECD valstu valūtās izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme. Gan latos piesaistīto ilgtermiņa noguldījumu, gan OECD valstu valūtās piesaistīto īstermiņa noguldījumu vidējā svērtā procentu likme nemainījās, bet latos piesaistīto īstermiņa noguldījumu un OECD valstu valūtās piesaistīto ilgtermiņa noguldījumu vidējā svērtā procentu likme pieauga.

Valsts konsolidētā kopbudžeta finansiālais deficīts 2000. gada pirmajos deviņos mēnešos sasniedza 63.6 milj. latu un fiskālais deficīts - 63.1 milj. latu. Valsts pamatbudžeta fiskālais deficīts palielinājās straujāk un 2000. gada pirmajos deviņos mēnešos sasniedza 81.6 milj. latu. Gan pievienotās vērtības nodokļa, gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi septembrī sasniedza vislielāko mēneša ieņēmumu apjomu 2000. gadā, bet sakarā ar procentu samaksu par aizņēmumiem un ar izdevumiem kapitālieguldījumiem būtiski pieauga valsts pamatbudžeta izdevumi. Valsts speciālā budžeta fiskālais deficīts mazliet palielinājās (2000. gada pirmajos deviņos mēnešos - 34.3 milj. latu). Valdības parāds septembra beigās bija 554.2 milj. latu (samazinājums mēneša laikā - 4.3 milj. latu, t.sk. valdības ārējam parādam - 8.7 milj. latu).

Septembrī notikušajās 6 un 12 mēnešu parādzīmju izsolēs tika pārdots viss Finansu ministrijas piedāvātais valsts vērtspapīru apjoms (12.0 milj. latu), diskonta likmēm sasniedzot 4.6% 6 mēnešu parādzīmēm un 5.7% 12 mēnešu parādzīmēm. Apgrozībā esošo valsts vērtspapīru atlikums palielinājās par 1.9% un septembra beigās bija 212.9 milj. latu.


Latvijas Bankas noteiktais ASV dolāra un eiro kurss
(latos)

Latvijas Bankas noteiktais ASV dolāra un eiro kurss

 ASV dolāra kurss
 Eiro kurss


Makroekonomiskie rādītāji

Makroekonomiskie rādītāji

* Datu vēl nav.
Avots: LR Centrālās statistikas pārvaldes dati.


Monetārie rādītāji
(perioda beigās; milj. latu)
(perioda beigās; milj. ASV dolāru)*

Monetārie rādītāji


Procentu likmes un Latvijas Bankas noteiktie ārvalstu valūtu kursi

Procentu likmes un Latvijas Bankas noteiktie ārvalstu valūtu kursi


Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde apkopojusi datus par rūpniecības un tirdzniecības attīstību augustā. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss palielinājās par 5.7%, produkcijas izlaidei augot apstrādes rūpniecībā (par 7.2%) un elektroenerģijā, gāzes un ūdens apgādē (par 0.7%), bet sarūkot ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (par 41.2%). Mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājās par 17.0% (to noteica zemais bāzes līmenis un straujā lielveikalu attīstība).

Par tautsaimniecības izaugsmi liecina septembra nogalē publiskotie 2000. gada 2. ceturkšņa iekšzemes kopprodukta rādītāji (iekšzemes kopprodukta pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu - 4.8%, 2000. gada 1. pusgadā - 5.1%). Pieaugumu vienlīdz noteica gan preču sektora, gan pakalpojumu sektora attīstība. Pievienotā vērtība 2000. gada 1. pusgadā palielinājās apstrādes rūpniecībā (par 5.5%), būvniecībā (par 4.4%), mazumtirdzniecībā (par 5.9%), transportā, glabāšanā un sakaros (par 2.6%), finanšu starpniecībā (par 8.8%) un vairākās citās tautsaimniecības nozarēs.


Kredītiestāžu kopsavilkuma bilance
(perioda beigās; milj. latu)

Kredītiestāžu kopsavilkuma bilance


Latvijas banku sistēmas un Latvijas Bankas monetāro rādītāju, kā arī starptautisko rezervju raksturlielumu publicēšanas datumi ir atrodami Starptautiskā Valūtas fonda Datu izplatīšanas standartu biļetena padomes interneta lapā (http://dsbb.imf.org).

Šie dati visagrāk tiek publicēti Latvijas Bankas interneta lapā (Finanšu informācija - Latvijas Banka).

© Latvijas Banka, 2000

Pārpublicējot obligāta avota norāde.
Reģistrācijas apliecība Nr. 1718


Monetārais Biļetens 09/2000 - Adobe PDF formātā

Jautājumus lūdzam sūtīt Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.