Publicēts: 01.01.2013.

ISSN 1407-1762

Maijā banku sistēmas attīstība liecināja par stabilitāti un turpmākas izaugsmes iespējām. Galveno monetāro rādītāju pieauguma tendence saglabājās jau vairākus mēnešus, un maijā plašā nauda palielinājās par 3.1%, no iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām piesaistīto noguldījumu apjoms - par 3.6%, šai klientu grupai izsniegto kredītu apjoms - par 5.6%. Pēc četru mēnešu pārtraukuma atjaunojās arī naudas bāzes kāpums (par 3.0%). Lati galvenokārt tika emitēti, Latvijas Bankai pērkot ārvalstu valūtu. Pieaugot banku likviditātei, latu pieprasījums joprojām bija samērā zems un būtiski kritās procentu likmes starpbanku naudas tirgū. Tādēļ samazinājās Latvijas Bankas rīkotajās repo izsolēs izsniegto kredītu apjoms. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi maijā pārsniedza izdevumus, un tā pārpalikums 1998. gada piecos mēnešos sasniedza 33.2 milj. latu. Palielinoties banku brīvo resursu apjomam, strauji auga pieprasījums pēc valdības vērtspapīriem, kas stimulēja valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju ienesīguma samazināšanos. Gada inflācija bija viszemākā kopš ekonomisko reformu sākuma valstī.

Patēriņa cenu gada inflācija, kredīta un noguldījumu vidējās svērtās procentu likmes
(%)

b05-01.gif (5076 bytes)

black50.gif (897 bytes)  Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām latos izsniegto īstermiņa kredītu vidējā svērtā procentu likme
red.gif (897 bytes)  Patēriņa cenu gada inflācija (salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu)
black.gif (897 bytes)  Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu latos veikto termiņnoguldījumu vidējā svērtā procentu likme

Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu kopapjoms salīdzinājumā ar aprīli pieauga par 20.8 milj. latu (salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu - par 45.3%). Pieaugumu noteica pieprasījuma noguldījumu kāpums par 7.2%, kā arī noguldījumu ar termiņu ilgāku par 6 mēnešiem pieaugums par 6.6%. Skaidrās naudas apjoms apgrozībā (bez atlikumiem banku kasēs) palielinājās par 2.2%, sasniedzot 339.8 milj. latu.

Turpinājās iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu pieaugums, kredītu atlikumam sasniedzot 483.7 milj. latu. Visstraujākais bija hipotekāro kredītu, klientu kontu pārtēriņa kreditēšanas un finanšu nomas pieaugums (attiecīgi par 53.6%, 20.5% un 16.3%). Atšķirībā no iepriekšējiem mēnešiem ilgtermiņa kredītu atlikuma pieauguma temps atpalika no īstermiņa kredītu atlikuma kāpuma (pieaugums attiecīgi par 3.1% un 9.6%). Latos izsniegto kredītu atlikuma kāpums (3.2%) bija lēnāks nekā ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikuma pieaugums (7.6%).

Vidējais izsniegto kredītu un piesaistīto noguldījumu procentu likmju līmenis būtiski nemainījās, un kredītu vidējās svērtās procentu likmes atradās 11.4-13.8%, bet termiņnoguldījumu - 4.6-6.2% robežas.

Latos veikto iekšzemes starpbanku tirgus darījumu apjoms maijā palielinājās līdz 248.4 milj. latu, bet ārvalstu valūtā veikto darījumu apjoms samazinājās līdz 76.8 milj. latu, sasniedzot viszemāko līmeni pēdējo piecu mēnešu laikā. Latos izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme samazinājās līdz 2.2%. Arī naudas tirgus indeksi RIGIBID un RIGIBOR mēneša laikā būtiski samazinājās - uz nakti veiktajiem noguldījumiem no 2.8% līdz 0.5%, uz nakti izsniegtajiem kredītiem - no 3.5% līdz 1.0%.

Zemās starpbanku tirgus procentu likmes ievērojami mazināja pieprasījumu pēc līdzekļiem Latvijas Bankas organizētajās repo izsolēs - šādi kredīti tika izsniegti tikai 8.6 milj. latu apjomā ar vidējo svērto procentu likmi 4.4%. 71.0% kredītu repo izsolēs izsniegts ar 91 dienas, 19.4% - ar 28 dienu un 9.6% - ar 7 dienu termiņu. Izsniegto automātisko lombarda kredītu apjoms bija 1.2 milj. latu, to vidējā svērtā procentu likme - 6.0%.

Lai attīstītu Latvijas naudas tirgu un dotu iespēju bankām precīzāk sabalansēt aktīvu un pasīvu struktūru, saņemot kredītus ar ilgāku atmaksas termiņu, 12. maijā Latvijas Banka uzsāka rīkot tādu valūtas mijmaiņas (swap) darījumu izsoles, kuru termiņš ir viens gads (līdz šim tika rīkotas izsoles tikai darījumiem ar termiņu 91 diena). Kopumā maijā valūtas mijmaiņas darījumu izsolēs līdzekļi tika izsniegti 3.5 milj. latu apjomā, t.sk. ar viena gada termiņu - 3.3 milj. latu ar vidējo svērto procentu likmi 7.3%, bet ar 91 dienas termiņu - 0.2 milj. latu ar vidējo svērto procentu likmi 6.1%. Latvijas Bankas neto nopirktās ārvalstu valūtas apjoms (17.3 milj. latu) pārsniedza aprīlī neto nopirktās ārvalstu valūtas apjomu ne tikai valūtas mijmaiņas darījumu ietekmē, bet arī bankām pārdodot ASV dolārus centrālajai bankai. Tādēļ Latvijas Bankas tīrie ārējie aktīvi mēneša laikā palielinājās par 4.4% - līdz 519.9 milj. latu. Emitētās nacionālās valūtas segums ar tiem sasniedza 116.6%, un naudas bāze maijā bija 445.8 milj. latu.

Latvijas Bankas tīrie ārējie aktīvi
(milj. latu)

b05-02.gif (5022 bytes)

 

Maijā situāciju pasaules valūtas tirgū noteica Japānas jenas kursa krituma turpināšanās, kā arī pārējo Austrumāzijas valstu valūtu pavājināšanās. Vācijas un ASV labie ekonomiskie rādītāji nostiprināja Vācijas markas un ASV dolāra pozīcijas. Tādēļ šo valūtu kurss attiecībā pret latu palielinājās attiecīgi par 1.5% un 0.5%, bet Japānas jenas kurss samazinājās par 2.9%. Vienādā tempā (par 1.3%) attiecībā pret latu palielinājās Francijas franka, bet samazinājās - Lielbritānijas sterliņu mārciņas kurss.

Palielinoties brīvu resursu apjomam banku sektorā, maijā strauji auga pieprasījums pēc visu termiņu valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīriem, un pieprasījuma un piedāvājuma attiecība sasniedza 2.6 (aprīlī - 1.4). Maijā divās izsolēs pārdeva vienu 2 gadu valdības obligāciju emisiju, notika arī četras 1 un 3 mēnešu un divas 6 mēnešu valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju izsoles. Valdības vērtspapīru vidējās svērtās diskonta likmes samazinājās un 1 mēneša parādzīmēm bija 4.8%, 3 mēnešu - 5.4%, 6 mēnešu - 5.5%, bet 2 gadu obligāciju fiksētā peļņas likme bija 8.75%. Apgrozībā esošo valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru kopapjoms maijā palielinājās par 6.1% un perioda beigās bija 151.8 milj. latu (47.5% no tiem bija 12 mēnešu parādzīmes un 33.6% - 2 gadu obligācijas).

Patēriņa cenu indekss 1998. gada maijā bija 100.1%. Gada inflācija samazinājās līdz 5.4% (iepriekšējā gada atbilstošajā periodā - 9.1%). Notika nelielas atsevišķu uztura produktu, galvenokārt dārzeņu, piena un piena produktu, olu un gaļas, cenu svārstības (kartupeļu cenas palielinājās par 10.0%, savukārt piena un piena produktu, olu un gaļas cenas samazinājās attiecīgi par 1.7%, 3.3% un 0.8%). Ražotāju cenu indekss salīdzinājumā ar aprīli palielinājās par 0.6%, bet alīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu - par 2.4%.

 Makroekonomiskie rādītāji

  

1998

III

IV

Rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indeksa pārmaiņas (salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

17.0

1.3

Inflācija (patēriņa cenu indeksa pārmaiņas)

  

Mēneša (%)

0.3

0.7

Gada (%)

6.0

6.0

Reģistrēto bezdarbnieku skaits perioda beigās

86 259

86 303

Bezdarba līmenis (% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem)

7.1

7.1

Valsts pamatbudžeta bilance (milj. latu)

27.6

27.7

Ārējā tirdzniecība (milj. latu)

  

Eksports

95.7

*

Imports

171.7

*

Bilance

-76.0

*

* Datu vēl nav.
Avots: LR Centrālās statistikas pārvaldes dati.

 

Monetārie rādītāji
(atlikumi perioda beigās; milj. latu)
(atlikumi perioda beigās; milj. ASV dolāru)*

  

1998

IV

V

Banku sistēma

M2X

911.4

939.6

  

Skaidrā nauda apgrozībā (bez atlikumiem banku kasēs)

332.4

339.8

Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumi

579.0

599.8

  

Pieprasījuma noguldījumi

425.1

455.9

Termiņnoguldījumi

153.8

143.9

M2D

619.8

645.6

Tīrie ārējie aktīvi

643.8

646.3

Tīrie iekšējie aktīvi

267.6

293.3

  

Kredīti iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām

457.9

483.7

  

Īstermiņa kredīti

179.4

196.7

Ilgtermiņa kredīti

278.5

287.0

Kredīti valdībai (neto)

48.1

38.5

Latvijas Banka

M0

432.7

445.8

  

Skaidrā nauda apgrozībā

357.4

364.5

Noguldījumi Latvijas Bankā latos

74.9

80.7

Noguldījumi Latvijas Bankā ārvalstu valūtā

0.5

0.5

Tīrie ārējie aktīvi

498.2

519.9

Tīrie iekšējie aktīvi

-65.5

-74.1

  

Kredīti

35.7

31.4

  

Bankām

12.9

12.3

Valdībai (neto)

22.8

19.1

Pārējie aktīvi (neto)

-101.2

-105.5

Ārējās rezerves*

837.44

865.64

  

Zelts

73.61

73.29

Speciālās aizņēmuma tiesības

1.20

4.34

Rezerves pozīcija Starptautiskajā valūtas fondā

0.01

0.01

Ārvalstu konvertējamās valūtas

762.62

788.00

Procentu likmes un Latvijas Bankas noteiktie ārvalstu valūtu kursi

  

1998

IV

V

Iekšzemes kredītu un noguldījumu vidējās svērtās procentu likmes

Latos izsniegto kredītu starpbanku tirgus likme

3.9

2.2

Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu procentu likmes

  

Īstermiņa kredīti (izsniegti latos)

12.7

13.8

Īstermiņa kredīti (izsniegti OECD valstu valūtās)

13.3

13.4

Ilgtermiņa kredīti (izsniegti latos)

12.3

11.4

Ilgtermiņa kredīti (izsniegti OECD valstu valūtās)

11.2

11.7

No iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām piesaistīto noguldījumu procentu likmes

  

Pieprasījuma noguldījumi (veikti latos)

2.1

1.3

Pieprasījuma noguldījumi (veikti OECD valstu valūtās)

1.2

1.0

Īstermiņa noguldījumi (veikti latos)

5.0

5.6

Īstermiņa noguldījumi (veikti OECD valstu valūtās)

5.2

4.6

Ilgtermiņa noguldījumi (veikti latos)

6.3

6.2

Ilgtermiņa noguldījumi (veikti OECD valstu valūtās)

6.1

5.7

Latvijas Bankas refinansēšanas likme (perioda beigās; %)

4.0

4.0

Ārvalstu valūtu kursi (perioda beigās)

  

Ls pret USD

0.5940

0.5970

Ls pret DEM

0.3310

0.3360

Ls pret GBP

0.9890

0.9760

Ls pret FRF

0.0988

0.1001

Ls pret 100 JPY

0.4490

0.4360

Maijā sabiedriskajā sektorā (bez sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām) strādājošo mēneša vidējā aprēķinātā (bruto) darba samaksa salīdzinājumā ar aprīli palielinājās par 2.8% un bija Ls 139.73. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada maiju šajā sektorā nodarbināto mēneša vidējā aprēķinātā (bruto) darba samaksa palielinājās par 11.6%. Strādājošo pirktspēja mēneša laikā pieauga par 2.7% un pēdējo 12 mēnešu laikā - par 5.9%.

Bezdarba līmenis samazinājās līdz 7.0% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita (aprīlī - 7.1%). No kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita (86 007 cilvēki) ilgāk par gadu darbu nevarēja atrast 36.5%. Augstākais bezdarba līmenis bija Rēzeknes rajonā (27.0% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita), bet zemākais - Rīgā (3.1%).

Pēc aprīlī atsevišķās rūpniecības nozarēs vērojamās ražošanas samazināšanās maijā situācija rūpniecībā atkal uzlabojās. Rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss salīdzinājumā ar iepriekšējā gada maiju palielinājās par 10.6% (t.sk. apstrādes rūpniecībā - par 12.5%). Latvijas ostās saņemto un no tām nosūtīto kravu apjoms palielinājās (par 6.7%). Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu nemainījās gaļas ražošanas, bet samazinājās piena (par 4.6%) un olu (par 11.7%) ražošanas apjoms.

Kredītiestāžu kopsavilkuma bilance
(perioda beigās; milj. latu)

  

1998

IV

V

Banku rezerves

99.0

104.7

  

Nacionālā valūta banku kasēs

25.0

24.8

Noguldījumi Latvijas Bankā

74.1

79.9

Ārzemju aktīvi

1 021.1

1 027.9

  

Ārvalstu valūta banku kasēs

30.1

37.1

Prasības pret ārvalstu bankām

365.3

372.8

Prasības pret ārvalstu nebankām

450.1

455.4

Pārējie aktīvi

175.6

162.6

Prasības pret centrālo valdību (neto)

69.0

68.4

Prasības pret pašvaldībām (neto)

-43.7

-49.0

Prasības pret valsts uzņēmumiem

20.6

22.3

Prasības pret privātuzņēmumiem

406.5

426.8

Prasības pret privātpersonām

46.9

50.3

Neklasificētie aktīvi

200.5

196.0

  

Pamatlīdzekļi

86.1

88.3

Nauda ceļā

4.6

4.2

Pārējie aktīvi

43.7

44.7

Prasības pret iekšzemes kredītiestādēm

66.2

58.9

AKTĪVI PAVISAM

1 819.9

1 847.3

Pieprasījuma noguldījumi

229.9

257.5

  

Valsts uzņēmumu

55.8

72.7

Privātuzņēmumu

101.4

110.6

Privātpersonu

72.6

74.2

Termiņa un krājnoguldījumi

57.5

48.4

  

Valsts uzņēmumu

4.7

4.7

Privātuzņēmumu

18.4

8.8

Privātpersonu

34.5

34.9

Rezidentu noguldījumi ārvalstu valūtā

291.6

293.9

  

Valsts uzņēmumu

28.7

30.6

Privātuzņēmumu

154.0

147.7

Privātpersonu

108.9

115.6

Tranzītfondi

17.9

18.0

Ārzemju pasīvi

875.5

901.4

  

Saistības pret ārvalstu bankām

183.5

194.0

Saistības pret ārvalstu nebankām

379.9

402.9

Kapitāls un rezerves

108.1

120.8

Pārējie pasīvi (t.sk. pakārtotās saistības)

203.9

183.8

Saistības pret Latvijas Banku

12.8

12.1

Parāda vērtspapīri

1.2

1.0

Kapitāls un rezerves

118.3

105.3

Uzkrājumi parādiem un saistībām

44.8

43.8

Neklasificētie pasīvi

170.5

165.8

  

Nauda ceļā

61.8

63.2

Pārējie pasīvi (t.sk. pakārtotās saistības)

46.5

46.9

Saistības pret iekšzemes kredītiestādēm

62.2

55.7

PASĪVI PAVISAM

1 819.9

1 847.3

Latvijas banku sistēmas un Latvijas Bankas monetāro rādītāju, kā arī starptautisko rezervju raksturlielumu publicēšanas datumi ir atrodami Starptautiskā valūtas fonda Datu izplatīšanas standartu biļetena padomes Internet WWW lappusē (http://dsbb.imf.org).

 

© Latvijas Banka, 1998

Pārpublicējot obligāta avota norāde.
Reģistrācijas apliecība Nr. 1718


Jautājumus lūdzam sūtīt Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.