Publicēts: 01.01.2013.

ISSN 1407-1762

Jūnijā turpinājās banku sistēmas attīstībai iepriekšējos mēnešos raksturīgās tendences. Atsevišķu monetāro rādītāju pieaugums bija pat nedaudz lielāks. Plašā nauda M2X palielinājās par 3.8%, t.sk. no iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām piesaistīto noguldījumu apjoms - par 3.9%. Šai klientu grupai izsniegto kredītu apjoma pieaugums (4.1%) bija mazāks nekā iepriekšējos mēnešos. Tāpat kā maijā bija vērojams naudas bāzes kāpums (par 5.5%). Lati galvenokārt tika emitēti, Latvijas Bankai iepērkot ārvalstu valūtu. Valsts pamatbudžeta pārpalikums 1998. gada sešos mēnešos sasniedza 37.4 milj. latu. Tā kā bankām bija liels brīvo resursu apjoms, saglabājās zems procentu likmju līmenis starpbanku tirgū un augsts pieprasījums pēc valdības vērtspapīriem, kas stimulēja valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju ienesīguma samazināšanos. Gada inflācija nedaudz pieauga.

 
Plašā nauda un naudas bāze
(milj. latu)

B06-011.gif (4242 bytes)

red.gif (897 bytes)  M2X (plašā nauda)
black.gif (897 bytes)  M0 (naudas bāze)

Banku piesaistītie noguldījumi
(atlikumi perioda beigās; milj. latu)

B06-021.gif (4550 bytes)

black.gif (897 bytes) Kopā
black50.gif (897 bytes) Valsts uzņēmumu noguldījumi
red.gif (897 bytes) Privātuzņēmumu noguldījumi
red50.gif (897 bytes) Privātpersonu noguldījumi

Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu kopapjoms pieauga par 23.4 milj. latu salīdzinājumā ar maiju. Pieaugumu noteica gan pieprasījuma noguldījumu kāpums (par 3.1%), gan arī termiņnoguldījumu apjoma palielināšanās (par 6.5%). Skaidrās naudas apjoms apgrozībā (bez atlikumiem banku kasēs) palielinājās par 3.5%, sasniedzot 351.8 milj. latu.

Turpinājās iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu pieaugums, kredītu atlikumam sasniedzot 503.5 milj. latu. Atšķirībā no maija izsniegto ilgtermiņa kredītu atlikums ievērojami (par 7.1%) palielinājās, savukārt īstermiņa kredītu atlikums pat nedaudz (par 0.3%) samazinājās. Latos izsniegto kredītu atlikuma kāpums (3.2%) bija lēnāks nekā ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikuma pieaugums (7.6%). Visstraujāk palielinājās hipotekārā kredīta, izpirkuma nomas, komerckredīta un reverse repo kredītu atlikumi.

Nedaudz pieauga no jauna latos izsniegto kredītu un gan latos, gan OECD valstu valūtās veikto noguldījumu vidējās svērtās procentu likmes, bet OECD valstu valūtās izsniegto kredītu vidējās svērtās procentu likmes samazinājās. Vidējās svērtās kredītu procentu likmes atradās 11.0-13.9%, bet termiņnoguldījumu - 4.6-7.0% robežās.

Iekšzemes starpbanku tirgū jūnijā nedaudz (par 5.4%) samazinājās darījumu apjoms. Latos veikto darījumu apjoms samazinājās no 248.4 milj. latu maijā līdz 239.8 milj. latu jūnijā, OECD valstu valūtās - attiecīgi no 68.4 milj. latu līdz 64.1 milj. latu, bet pārējās valūtās - attiecīgi no 8.4 milj. latu līdz 3.7 milj. latu. Starpbanku tirgū latos izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme samazinājās līdz 2.1%.

Naudas tirgus indeksi RIGIBID un RIGIBOR mēneša laikā pieauga (uz nakti veiktajiem noguldījumiem no 1.3% līdz 2.5%, uz nakti izsniegtajiem kredītiem - no 1.8% līdz 3.0%).

Pieprasījums pēc līdzekļiem Latvijas Bankas organizētajās repo izsolēs tāpat kā maijā bija mazs - kredīti tajās tika izsniegti tikai 4.8 milj. latu apjomā (1998. gada pirmajos sešos mēnešos vidējais mēnesī repo izsolēs izsniegtais kredītu apjoms bija 17.9 milj. latu). Repo izsolēs izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme kritās un mēneša beigās bija 3.1%. Jūnijā izsniegto kredītu termiņstruktūrā 79.2% veidoja 7 dienu kredīti un 20.8% - 28 dienu kredīti. Repo izsolēs izsniegto kredītu atlikums mēneša beigās bija 12.1 milj. latu. Pieprasījuma lombarda kredīti izsniegti 0.6 milj. latu apjomā ar likmi 6.0%, bet automātiskie lombarda kredīti netika izsniegti.

Jūnijā Latvijas Banka valūtas mijmaiņas (swap) darījumu izsolēs izsniedza līdzekļus 3.0 milj. latu apjomā ar 91 dienas termiņu. Vidējā svērtā procentu likme samazinājās un bija 6.0% (maijā - 7.3%). Valūtas mijmaiņas darījumu izsolēs izsniegto līdzekļu atlikums samazinājās par 2.5 milj. latu un mēneša beigās bija 6.5 milj. latu. Jūnijā ASV dolāra kurss starpbanku tirgū atradās pie Latvijas Bankas intervences apakšējās robežas, un Latvijas Bankas neto nopirktās ārvalstu valūtas apjoms bija 15.3 milj. latu. Tādēļ Latvijas Bankas tīrie ārējie aktīvi mēneša laikā palielinājās par 11.3 milj. latu jeb 2.2% un sasniedza 531.1 milj. latu. Emitētās nacionālās valūtas segums ar tiem sasniedza 112.9%.

Pasaules valūtas tirgū jūnijā turpinājās Japānas jenas kursa lejupslīde. To noteica Japānas iekšzemes kopprodukta samazināšanās, kas pārsniedza pat vispesimistiskākās prognozes. Japānas jenas kursa lejupslīdi mazināja Japānas centrālās bankas un ASV Federālo rezervju sistēmas kopīgā intervence valūtas tirgū. Pret latu tas samazinājās par 2.8%. Labie ASV tautsaimniecības rādītāji noteica ASV dolāra kursa nostiprināšanos, un pret latu tas mēneša laikā palielinājās par 0.8%. Tā kā Vācija ir lielākais Krievijas kreditors, sakarā ar satricinājumiem Krievijas finanšu tirgū Vācijas markas kurss samazinājās (t.sk. arī pret latu - par 1.2%). Lielbritānijas sterliņu mārciņas kurss mēneša laikā pieauga par 2.6%, bet Francijas franka kurss samazinājās par 0.9%.

Banku pieprasījums pēc visu termiņu valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīriem jūnijā nedaudz pieauga. Pieprasījuma un piedāvājuma attiecība bija 2.7 (maijā - 2.6, aprīlī - 1.4). Notika četras 1 un 3 mēnešu, divas 6 mēnešu un viena 12 mēnešu valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju izsole. Valdības vērtspapīru vidējās svērtās diskonta likmes samazinājās visu termiņu parādzīmēm un 1 mēneša parādzīmēm bija 3.5%, 3 mēnešu - 4.3%, 6 mēnešu - 4.6% un 12 mēnešu - 6.7%. Apgrozībā esošo valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru kopapjoms maijā palielinājās par 8.0% un perioda beigās bija 163.9 milj. latu (50.0% no tiem bija 12 mēnešu parādzīmes un 31.1% - 2 gadu obligācijas).

Patēriņa cenu indekss jūnijā salīdzinājumā ar maiju palielinājās par 0.7%, tādēļ arī gada inflācija nedaudz pieauga (līdz 5.9%). Cenu palielinājumu visvairāk sekmēja sabiedriskā transporta pakalpojumu cenu pieaugums. Liela ietekme uz vidējā cenu līmeņa celšanos bija arī uztura produktu cenu kāpumam. Gaļas un zivju izstrādājumu, piena un piena produktu, sviesta un olu cenas jūnijā pazeminājās, bet kartupeļu un atsevišķu dārzeņu cenas auga. Kopumā pakalpojumu cenas pieauga ievērojami straujāk par preču cenām (attiecīgi par 1.9% un 0.4%). Ražotāju cenu indekss jūnijā samazinājās par 0.2%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās par 2.2%.

Makroekonomiskie rādītāji

  

1998

V

VI

Rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indeksa pārmaiņas (salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

10.6

9.9

Inflācija (patēriņa cenu indeksa pārmaiņas)

  

Mēneša (%)

0.1

0.7

Gada (%)

5.4

5.9

Reģistrēto bezdarbnieku skaits perioda beigās

86 007

87 632

Bezdarba līmenis (% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem)

7.0

7.2

Valsts pamatbudžeta bilance (milj. latu)

33.2

37.4

Ārējā tirdzniecība (milj. latu)

  

Eksports

98.7

*

Imports

160.4

*

Bilance

-61.7

*

* Datu vēl nav.
Avots: LR Centrālās statistikas pārvaldes dati.

 

Monetārie rādītāji
(atlikumi perioda beigās; milj. latu)
(atlikumi perioda beigās; milj. ASV dolāru)*

  

1998

V

VI

Banku sistēma

M2X

939.6

975.0

  

Skaidrā nauda apgrozībā (bez atlikumiem banku kasēs)

339.8

351.8

Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumi

599.8

623.2

  

Pieprasījuma noguldījumi

455.9

469.9

Termiņnoguldījumi

143.9

153.3

M2D

645.6

673.0

Tīrie ārējie aktīvi

646.3

677.2

Tīrie iekšējie aktīvi

293.3

297.8

  

Kredīti iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām

483.7

503.5

  

Īstermiņa kredīti

196.7

196.2

Ilgtermiņa kredīti

287.0

307.3

Kredīti valdībai (neto)

38.5

26.7

Latvijas Banka

M0

445.8

470.5

  

Skaidrā nauda apgrozībā

364.5

380.5

Noguldījumi Latvijas Bankā latos

80.7

89.9

Noguldījumi Latvijas Bankā ārvalstu valūtā

0.5

0.1

Tīrie ārējie aktīvi

519.9

531.2

Tīrie iekšējie aktīvi

-74.1

-60.8

  

Kredīti

31.4

44.9

  

Bankām

12.3

13.0

Valdībai (neto)

19.1

32.0

Pārējie aktīvi (neto)

-105.5

-105.7

Ārējās rezerves*

865.64

877.70

  

Zelts

73.29

72.68

Speciālās aizņēmuma tiesības

4.34

0.12

Rezerves pozīcija Starptautiskajā valūtas fondā

0.01

0.01

Ārvalstu konvertējamās valūtas

788.00

804.89

 

Procentu likmes un Latvijas Bankas noteiktie ārvalstu valūtu kursi

  

1998

V

VI

Iekšzemes kredītu un noguldījumu vidējās svērtās procentu likmes

Latos izsniegto kredītu starpbanku tirgus likme

2.2

2.1

Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu procentu likmes

  

Īstermiņa kredīti (izsniegti latos)

13.8

13.9

Īstermiņa kredīti (izsniegti OECD valstu valūtās)

13.4

12.9

Ilgtermiņa kredīti (izsniegti latos)

11.4

12.4

Ilgtermiņa kredīti (izsniegti OECD valstu valūtās)

11.7

11.0

No iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām piesaistīto noguldījumu procentu likmes

  

Pieprasījuma noguldījumi (veikti latos)

1.3

1.4

Pieprasījuma noguldījumi (veikti OECD valstu valūtās)

1.0

1.0

Īstermiņa noguldījumi (veikti latos)

5.6

5.1

Īstermiņa noguldījumi (veikti OECD valstu valūtās)

4.6

4.6

Ilgtermiņa noguldījumi (veikti latos)

6.2

7.0

Ilgtermiņa noguldījumi (veikti OECD valstu valūtās)

5.7

5.9

Latvijas Bankas refinansēšanas likme (perioda beigās; %)

4.0

4.0

Ārvalstu valūtu kursi (perioda beigās)

  

Ls pret USD

0.5970

0.6020

Ls pret DEM

0.3360

0.3320

Ls pret GBP

0.9760

1.0010

Ls pret FRF

0.1001

0.0992

Ls pret 100 JPY

0.4360

0.4240

Jūnijā sabiedriskajā sektorā (bez sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām) strādājošo mēneša vidējā aprēķinātā (bruto) darba samaksa salīdzinājumā ar maiju palielinājās par 7.7% un bija Ls 150.48. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūniju šajā sektorā nodarbināto mēneša vidējā aprēķinātā (bruto) darba samaksa palielinājās par 17.5%. Strādājošo pirktspēja mēneša laikā pieauga par 6.4% un pēdējo 12 mēnešu laikā - par 9.9%.

Nodarbinātības valsts dienestā reģistrēto bezdarbnieku skaits jūnijā sasniedza 7.2% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Ilgstošo bezdarbnieku skaits nedaudz samazinājās (mēneša beigās - 31 169). Darba tirgus noslodzes koeficients, kas raksturo bezdarbnieku skaitu uz vienu reģistrēto brīvo darba vietu vidēji valstī, salīdzinājumā ar maiju samazinājās un jūnija beigās bija 21.1.

Augstais ražošanas pieauguma temps jūnijā nedaudz samazinājās. Rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās par 9.9% (maijā - par 10.6%), bet apstrādes rūpniecībā - par 11.9% (maijā - par 12.5%). Latvijas ostās saņemto un no tām nosūtīto kravu apjoms samazinājās par 2.1%. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu nedaudz (par 1.3%) pieauga gaļas, bet turpināja samazināties piena (par 10.3%) un olu (par 5.5%) ražošana.

 

Kredītiestāžu kopsavilkuma bilance
(perioda beigās; milj. latu)

  

1998

V

VI

Banku rezerves

104.7

117.3

  

Nacionālā valūta banku kasēs

24.8

28.7

Noguldījumi Latvijas Bankā

79.9

88.6

Ārzemju aktīvi

1 027.9

1 056.6

  

Ārvalstu valūta banku kasēs

37.1

36.3

Prasības pret ārvalstu bankām

372.8

412.9

Prasības pret ārvalstu nebankām

455.4

453.4

Pārējie aktīvi

162.6

154.0

Prasības pret centrālo valdību (neto)

68.4

42.6

Prasības pret pašvaldībām (neto)

-49.0

-47.9

Prasības pret valsts uzņēmumiem

22.3

21.5

Prasības pret privātuzņēmumiem

426.8

445.2

Prasības pret privātpersonām

50.3

52.3

Neklasificētie aktīvi

196.0

205.5

  

Pamatlīdzekļi

88.3

90.0

Nauda ceļā

4.2

9.9

Pārējie aktīvi

44.7

40.8

Prasības pret iekšzemes kredītiestādēm

58.9

64.9

AKTĪVI PAVISAM

1 847.3

1 893.2

Pieprasījuma noguldījumi

257.5

267.9

  

Valsts uzņēmumu

72.7

70.4

Privātuzņēmumu

110.6

120.9

Privātpersonu

74.2

76.6

Termiņa un krājnoguldījumi

48.4

53.3

  

Valsts uzņēmumu

4.7

6.3

Privātuzņēmumu

8.8

9.3

Privātpersonu

34.9

37.6

Rezidentu noguldījumi ārvalstu valūtā

293.9

302.0

  

Valsts uzņēmumu

30.6

23.8

Privātuzņēmumu

147.7

155.7

Privātpersonu

115.6

122.5

Tranzītfondi

18.0

18.2

Ārzemju pasīvi

901.4

910.6

  

Saistības pret ārvalstu bankām

194.0

192.6

Saistības pret ārvalstu nebankām

402.9

411.9

Kapitāls un rezerves

120.8

120.9

Pārējie pasīvi (t.sk. pakārtotās saistības)

183.8

185.2

Saistības pret Latvijas Banku

12.1

12.9

Parāda vērtspapīri

1.0

1.0

Kapitāls un rezerves

105.3

112.3

Uzkrājumi parādiem un saistībām

43.8

41.9

Neklasificētie pasīvi

165.8

173.1

  

Nauda ceļā

63.2

69.8

Pārējie pasīvi (t.sk. pakārtotās saistības)

46.9

42.5

Saistības pret iekšzemes kredītiestādēm

55.7

60.8

PASĪVI PAVISAM

1 847.3

1 893.2

Latvijas banku sistēmas un Latvijas Bankas monetāro rādītāju, kā arī starptautisko rezervju raksturlielumu publicēšanas datumi ir atrodami Starptautiskā valūtas fonda Datu izplatīšanas standartu biļetena padomes Internet WWW lappusē (http://dsbb.imf.org).

© Latvijas Banka, 1998

Pārpublicējot obligāta avota norāde.
Reģistrācijas apliecība Nr. 1718


Jautājumus lūdzam sūtīt Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.