Publicēts: 01.01.2013.

Patēriņa cenu indekss (PCI) 2000. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni samazinājās par 0.9%. Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu PCI pieauga par 2.5%. Septembrī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu PCI palielinājās par 2.2%, bet gada pamatinflācija bija 0.7% (sk. 1. att.). PCI samazinājumu jūlijā un augustā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi noteica galvenokārt pārtikas preču, sevišķi jaunās ražas dārzeņu, cenu kritums, bet PCI pieaugumu septembrī (par 0.1%) veicināja apģērba un apavu, kā arī degvielas cenu pieaugums. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni preču cenas samazinājās (par 1.2%) un pakalpojumu cenas pieauga (par 0.4%), bet salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga gan preču, gan pakalpojumu cenas (attiecīgi par 1.8% un 4.8%).

1. attēls
Patēriņa cenu gada inflācija un pamatinflācija
(salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

 Patēriņa cenu gada inflācija
 Patēriņa cenu gada pamatinflācija

Eksporta cenas 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieauga (par 0.3%). To galvenokārt noteica minerālo produktu cenu kāpums (par 18.2%). Savukārt kritās mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu (par 2.7%), pārtikas rūpniecības produktu (ieskaitot alkoholiskos un bezalkoholiskos dzērienus un tabaku; par 2.6%), dažādu rūpniecības preču (mēbeļu; par 2.0%) eksporta cenas. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu eksporta cenas pieauga par 0.2%. Visvairāk palielinājās minerālo produktu, koksnes papīrmasas, papīra un kartona, metālu un to izstrādājumu cenas (attiecīgi par 23.3%, 10.1% un 4.6%). Pārējās nozīmīgākajās preču grupās cenas samazinājās: dažādām rūpniecības precēm - par 16.5%, mašīnām un mehānismiem, elektriskajām iekārtām - par 6.3%, tekstilmateriāliem un tekstilizstrādājumiem - par 4.0%. Reālais eksporta kopapjoms pieauga par 8.2%. 

Importa cenas 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieauga (par 2.1%). Ievērojami palielinājās minerālo produktu (galvenokārt nafta un tās pārstrādes produkti un elektroenerģija; par 28.5%), bet kritās augu valsts produktu (par 11.5%), tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu (par 3.9%), kā arī mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu (par 3.2%) importa cenas. 3. ceturksnī importa cenas pieauga arī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu (par 6.6%), visstraujāk - minerālajiem produktiem (par 53.5%), augu valsts produktiem (par 17.2%), ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcijai (par 12.4%), metāliem un to izstrādājumiem (par 10.2%). Pazeminājās dažādu rūpniecības preču, tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu, kā arī transportlīdzekļu importa cenas (attiecīgi par 12.9%, 8.7% un 7.1%). Reālais importa apjoms palielinājās par 4.3%, bet pieaugumu galvenokārt noteica cenu kāpums.

Importa cenas palielinājās ievērojami straujāk nekā eksporta cenas, tāpēc tirdzniecības nosacījumi (terms of trade) 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pasliktinājās par 6.1%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - par 1.8%. 

Būvniecības cenas 3. ceturksnī bija par 3.6% zemākas nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā, turklāt tās kritās visās būvniecības jomās, visvairāk administratīvo ēku, biroju kapitālajā remontā (par 6.5%) un rūpniecības, lauksaimniecības un tirdzniecības objektu rekonstrukcijā un celtniecībā (par 5.5%). Būvniecības cenu pazemināšanos galvenokārt noteica būvmateriālu cenu kritums (par 4.5%). Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni būvniecības cenas 3. ceturksnī nemainījās. 

Ražotāju cenu indekss apstrādes rūpniecībā, kā arī ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni nemainījās, bet elektroenerģijā, gāzes un ūdens apgādē pieauga par 0.2%. Tādējādi rūpniecības ražotāju cenu indekss salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni nemainījās. Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu rūpniecības ražotāju cenu indekss pieauga par 0.6% (apstrādes rūpniecībā, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē un elektroenerģijā, gāzes un ūdens apgādē pieaugums attiecīgi par 0.5%, 0.5% un 1.2%).

2000. gada 3. ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeni par 5.9% (sk. 2. att.), kas liecināja par Latvijas tautsaimniecības stabilu izaugsmi.

2. attēls
Reālā iekšzemes kopprodukta pārmaiņas 
(1999. gads un 2000. gada 1.-3. cet.; salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

 Iekšzemes kopprodukts
 Preču sektors
 Pakalpojumu sektors

IKP pieaugumu nodrošināja pievienotās vērtības palielināšanās visās nozīmīgākajās tautsaimniecības nozarēs (pakalpojumu sektorā - par 8.1%, preču sektorā - par 2.9%). Pievienotās vērtības pieaugumu preču sektorā noteica kāpums tā lielākajās nozarēs - apstrādes rūpniecībā (par 2.5%) un būvniecībā (par 5.5%) - un straujā izaugsme mežsaimniecībā, kokmateriālu sagatavošanā un ar to saistītajos pakalpojumos (par 21.1%). 

Pakalpojumu sektorā strauji attīstījās tirdzniecība (pievienotās vērtības pieaugums - 12.7%), viesnīcas un restorāni (10.9%), operācijas ar nekustamo īpašumu, noma un cita komercdarbība (10.8%), finanšu starpniecība (9.5%), transports, glabāšana un sakari (9.0%), kā arī pārējie komunālie, sociālie un individuālie pakalpojumi (8.6%).

IKP faktiskajās cenās 3. ceturksnī sasniedza 1 086.8 milj. latu, t.sk. kopējā pievienotā vērtība - 972.3 milj. latu (no tiem preču sektorā - 302.4 milj. latu, pakalpojumu sektorā - 669.9 milj. latu). 

Publiskojot IKP 3. ceturkšņa datus, Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde precizējusi informāciju par IKP izaugsmi 1999. gadā. Saskaņā ar precizēto informāciju reālais IKP 1999. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājās par 1.1%, faktiskajās cenās sasniedzot 3 897.1 milj. latu.

IKP pieaugumu 2. ceturksnī noteica būtisks ārējā pieprasījuma kāpums, kas ievērojami samazināja negatīvo ārējās tirdzniecības bilanci. Nozīmīgi pieauga arī mājsaimniecību privātais patēriņš un kopējā pamatkapitāla veidošana.

Nefinanšu investīciju apjoms tautsaimniecībā 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni palielinājās par 41.0% un sasniedza 206.5 milj. latu (sk. 3. att.). Vislielākās nefinanšu investīcijas 2. ceturksnī veiktas pakalpojumu sektorā (144.6 milj. latu jeb 70.0% no nefinanšu investīciju kopapjoma), t.sk. transportā, glabāšanā un sakaros - 45.6 milj. latu (22.1% no nefinanšu investīciju kopapjoma), tirdzniecībā - 26.1 milj. latu un valsts pārvaldē un aizsardzībā, obligātajā sociālajā apdrošināšanā - 21.7 milj. latu. Savukārt preču sektorā nefinanšu investīcijas tika veiktas 61.9 milj. latu apjomā, t.sk. apstrādes rūpniecībā - 36.4 milj. latu (17.6% no nefinanšu investīciju kopapjoma), elektroenerģijā, gāzes un ūdens apgādē - 14.2 milj. latu un būvniecībā - 6.5 milj. latu.

3. attēls
Nefinanšu investīcijas 
(faktiskajās cenās; milj. latu)

 Kopā
 Preces
 Pakalpojumi

No visām apstrādes rūpniecībā veiktajām nefinanšu investīcijām 12.2 milj. latu jeb 33.5% ieguldīti pārtikas produktu un dzērienu ražošanā un 12.7 milj. latu jeb 34.9% - koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles. 

Nefinanšu investīciju apjoms pārsniedza iepriekšējā gada 2. ceturkšņa apjomu par 32.4%. 

3. ceturksnī apstrādes rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās (par 2.1%; atsevišķu apstrādes rūpniecības nozaru produkcijas fiziskā apjoma indeksa dinamiku sk. 4. att.), tomēr kāpums bija lēnāks nekā 2000. gada 1. un 2. ceturksnī. Tā kā nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ būtiski samazinājās ražošana ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (par 20.5%), bet elektroenerģijā, gāzes un ūdens apgādē pieaugums bija nenozīmīgs (0.2%), rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss palielinājās tikai par 1.5%. 

4. attēls
Rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss
(salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

 Citur neklasificētu mašīnu un iekārtu ražošana 
 Mēbeļu ražošana; citur neklasificēta ražošana
 Apģērbu ražošana; kažokādu apstrāde un krāsošana
 Pārējo transportlīdzekļu ražošana
 Gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas
 Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles

Apstrādes rūpniecības attīstību galvenokārt noteica nozares, kurās dominēja eksports. Ražošanas apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu visstraujāk pieauga mašīnbūves nozarēs - pārējo transportlīdzekļu ražošanā (par 40.4%), citur neklasificētu elektrisko mašīnu un aparātu ražošanā (par 29.5%), citur neklasificētu mašīnu un iekārtu ražošanā (par 27.5%), radio, televīzijas un sakaru iekārtu un aparatūras ražošanā (par 22.6%). Produkcijas izlaide būtiski palielinājās arī tekstilizstrādājumu ražošanā (par 13.9%), apģērbu ražošanā, kažokādu apstrādē un krāsošanā (par 13.5%), koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (izņemot mēbeles; par 6.9%), mēbeļu ražošanā, citur neklasificētā ražošanā (par 10.5%), otrreizējā pārstrādē (par 15.4%) un citās nozarēs. Tomēr sakarā ar produkcijas noieta problēmām iepriekšējā gada atbilstošā perioda apjomu joprojām nesasniedza pārtikas produktu un dzērienu ražošanas (par 6.2%), ķīmisko vielu, to izstrādājumu un ķīmisko šķiedru ražošanas (par 19.4%), ādu miecēšanas un apstrādes, čemodānu, somu u.tml., zirglietu un apavu ražošanas (par 44.6%) apjoms. 

3. ceturksnī palielinājās caur Ventspils ostu veikto naftas un naftas produktu tranzītpārvadājumu apjoms. Tas noteica lielākajā Latvijas ostā saņemto un no tās nosūtīto kravu apjoma pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu (par 3.9%). Arī Rīgas ostā šis rādītājs palielinājās (par 8.5%). Vēl lielāks ostās saņemto un no tām nosūtīto kravu apjoma kāpums bija Liepājas ostā (par 35.0%) un mazajās ostās (par 31.4%). Latvijas ostās saņemto un no tām nosūtīto kravu apjoms (sk. 5. att.) par 6.8% pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeni. 

5. attēls
Latvijas ostās saņemto un no tām nosūtīto kravu apjoms
(salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

 Kopā
 Ventspils
 Rīga
 Liepāja

Tranzīta straujā izaugsme pozitīvi ietekmēja arī dzelzceļa transporta darbību - tranzītpārvadājumu apjoms pieauga par 10.1% un pārvadāto importa kravu apjoms - par 7.5%. Tāpēc, lai gan iekšzemes un eksporta pārvadājumu apjoms samazinājās (attiecīgi par 8.1% un 1.8%), kopējais pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjoms palielinājās par 7.8%.

Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu veikto būvdarbu apjoms 3. ceturksnī pieauga par 5.2% (līdz 131.5 milj. latu), bet 2000. gada pirmajos deviņos mēnešos - par 4.3%. Kāpumu galvenokārt noteica remonta un rekonstrukcijas darbi (pieaugums 2000. gada pirmajos deviņos mēnešos - 11.5%), kas veido vairāk nekā 70% no veikto būvdarbu apjoma.

3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās olu (par 14.8%) un piena (par 4.2%), bet saruka gaļas (par 12.6%) ražošana. Lopkopības produktu iepirkuma cenas visos 3. ceturkšņa mēnešos būtiski pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeni - liellopu un mājputnu vidējās iepirkuma cenas jūlijā, augustā un septembrī bija augstākas (attiecīgi par 29.6%, 19.8% un 20.0%), arī piena iepirkuma cenas pieauga (attiecīgi par 16.9%, 13.7% un 9.0%). Šāda iepirkuma cenu izaugsme veicināja piena un piena produktu ražošanas kāpumu.

Augot privātajam patēriņam, palielinājās mazumtirdzniecības apgrozījums (salīdzinājumā ar 1999. gada 3. ceturksni - par 12.4%, bet salīdzinājumā ar 2000. gada 2. ceturksni - par 11.2%). Nepārtikas preču grupā 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu visstraujāk pieauga audumu, apģērba, veļas, kažokādu, trikotāžas, zeķu un apavu (par 60.2%), elektropreču, radio un televīzijas aparatūras (par 45.5%), mājsaimniecības preču, mēbeļu (par 28.8%), kā arī automašīnu, motociklu un to rezerves daļu (par 24.8%) mazumtirdzniecības apgrozījums, savukārt degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums pēc krituma iepriekšējos ceturkšņos pieauga par 13.9%. Pārtikas preču grupā uztura produktu, tabakas izstrādājumu un alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga attiecīgi par 8.5%, 25.9% un 1.4%. Sabiedriskās ēdināšanas apgrozījums salīdzinājumā ar 1999. gada 3. ceturksni pieauga par 10.6%, bet salīdzinājumā ar 2000. gada 2. ceturksni - par 5.6%.